Frēlihs (Frölich) Zamuels Lorencss (1688 Lībekā – l762 9. (20.) jūl. Rīgā) – vācu tautības grāmatu iespiedējs un  tirgotājs.

Dzimis grāmatas iesējēja ģimenē. Kopš 1712 Rīgā. 1713, apprecot G. M. Nellera^ meitu, kļuvis par Rīgas pilsētas tipogrāfu. 1714 pēc Krievijas cara Pētera I rīkojuma uz Sanktpēterburgu turienes jaundibināmās spiestuves vajadzībām  aizsūtījis iekārtu, burtstabiņus un darbiniekus, tāpēc ilgāku laiku savus izdevumus pasūtinājis Jelgavas un Vācijas tipogrāfijās. 1724 cara Pētera I, 1731 – carienes Annas Ivanovnas privilēģija, kas aizsargāja F. tiesības šejienes vajadzībām izdot un tirgot baznīcas un skolas literatūru, arī latviešu valodā. Spiestuve atradās Krāmu ielā. Darbu turpināja dēls G. K. Frēlihs^. Vācu valodā apgādājis Rīgas luterāņu dziesmu un lūgsnu grāmatas, reliģisku un praktisku literatūru, kalendārus, iespiedis personālus svinību sacerējumus. 1727 iespiedis Jauno derību igauņu valodā.

Latviešu valodā iespiedis un apgādājis Vidzemes luterāņu baznīcas rokasgrāmatu vairākās daļās, dziesmu un lūgsnu grāmatu arī atsevišķi, Jauno derību (1730, 15000 eks.), J. F. Bankava sprediķu gāmatu. “Latviski svētdienas darbi” (1749), katehismus,  ābeci, vairākas piētistu celsmas grāmatas, K. Elversa vārdnīcu “Liber mamorialis Letticus” (1748), oficiālus (administrācijas) iespiedumus, kopskaitā ap 60 iespieddarbu.

Lit. : Buchholtz A. Geschichte der Buchdruckerkust in Riga 1588–1888.   R., 1890.

A. Apīnis