Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Harders (Harder ) Kristofs (1747 6. dec. (j.st.) Kēnigsbergā – 1818 16. (28.) aug.) - vācu tautības luterāņu mācītājs, mājas spiestuves īpašnieks.

1764-1767studējis Kēnigsbergas universitātē  filozofiju, matemātiku, teoloģiju. Kopš 1767 mājskolotājs Rīgā, apgaismes ideju ietekmētā t. s. Bērensu pulciņa dalībnieks. 1772-1816 mācītājs Rubenes draudzē, l806-1816 Valmieras diecēzes prāvests.

Ķiegaļu muižā kopā ar tās īpašnieku V.D. Budbergu^ 1780 vai 1781 ierīkojis mājas spiestuvi, 1784 to pārcēlis uz Rubenes mācītāja muižu. Līdz privāto tipogrāfiju aizliegumam Krievijā 1796 iespiedis g. k. paša izstrādātas zemniekiem domātas grāmatas latviršu valodā. Pašreiz zināmi 22 H. iespiedumi. Nozīmīgākie: “Vidzemes kalendārs”1781.-1790. gadam (svarīgākie pielikuma raksti - “No Saules un Mēness aptumšošanām”, “Patentes un pavēlēšanas, kas zemniekiem visuvairāk vaijaga zināt”), “Kādas jaunas svētas dziesmas”(1782), ābeces (1784, 1785, 1796), “Anmerkungen und Zusäzze zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender”(1790), “Tā pirma pavāru grāmata” (1796), kā arī M. G. A. Lodera “Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesasnesēju iz latviešu tautas” (1786). Iespiedumi veidoti rokoko stilistikā. Savus izdevumus H. lēti pārdeva, daļēji šo pienākumu uzticot baznīcas nabagiem. Pēc privāto tipogrāfiju aizlieguma atcelšanas 1801 spiest. neatjaunoja, pēc H. nāves to nopirka  F. K. T. Freitāgs^  Lintenē.

H. tulkojis 1804. gada Vidzemes  zemnieku likumus (par to ķeizara goda pensija) un to 1809. gada papildinājumus, sarakstījis pirmo latviešu aritmētikas  mācīblīdzekli “Rēķināšanas grāmatiņa” (1806), piedalījies luterāņu baznīcas dziesmugrāmatas (1809) un Jaunās derības jaunizdevuma (1816) izstrādē, rokrakstā atstājis valodnieciskus u. c. satura darbus (tagad LAB  R  LDB 5371, 5458).

Apgaismes ideju ietekmē H. savos izdevumos ieviesis daudz jauninājumu: ābecēs rakstāmburtus un rezināšanas tabulu, kalendārā latviskus personvārdus; propagandējis heliocentrisko pasaules uzskatu, likumu skaidrojumos un tulkojumos ieviesis dažas angļu klasiskās politiskās ekonomijas atziņas, aizstāvējis zemnieku intereses. Kalendāra izdošana tika pārtraukta pret H. gribu, acīmredzot brīvdomīgā satura dēļ.

 

Lit.: Apīnis A. “Šķietami vientulīgā darbības lokā” No: / Apīnis A. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās.  [R.,2000]. 

Il.: Portrets (LNB R XA  300, Nr.3, I); Kādas jaunas svētas dziesmas. (LNB R L2S 242), titlp.

A.Apīnis

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.