Hartungs (Hartung) Johans Heinrihs (1699 17. aug. (j. st.) Erfurtē – 1756  5. maijā. (j. st.) Leipcigā – vācu tautības grāmatu iespiedējs, apgādātājs un tirgotājs.

Strādājis Erfurtē, Leipcigā, kopš 1727 Kēnigsbergā. 1734 ieguvis spiestuvi, 1745 grāmatu tirgotāja privilēģiju, 1746 un 1751 piepircis vēl citas spiestuves. Izdevis avīzi (ar mainīgiem nosaukumiem). Izveidojis lielāko grāmatniecības uzņēmumu Kēnigsbergā. Firma pastāvēja līdz l872.

Grāmatas latviešu valodā iespiedis pēc Vidzemes un Kurzemes baznīcas organizāciju, apgādu un privātpersonu pasūtinājumiem gan pats, gan viņa atraitne Hanna Hartunga-Voltersdorfa (?–1791) un dēls Gotlībs Lēberehts Hartungs (1747–1797). Nozīmīgākie latviešu iespiedumi: Bībeles 2. izdevums (1739), hernhūtiešu krājums “Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas” (1739), Kurzemes luterāņu baznīcas rokasgrāmatu un tās daļas (1744, 1754), G. Manceļa sprediķu grāmatas 4. izdevumu “Jauna latviešu sprediģu grāmata”(1746), G. F. Stendera atdzejotā B. H. Brokesa oda  “Rāms laoiks pēc pērkona briesmas”(1753) un, iespējams, arī viņa “Augstas gudrības grāmata”, “Jaunas ziņģes”, “Svētas  gudrības grāmatiņa” (visas 1774).

Il. : Mancelis G.  Jauna latviešu sprediģu grāmata.  Kēnigsberga, 1746. Titlp. un frontispiss.

A.Apīnis