Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Liepiņš Pēteris (1856 30. aug. (11.sept.) Kalnenieku pag. Jaunzemos – 1903 14. (27.) okt. Cēsīs, apbedīts Cēsu Lauciņu kapos) – literāts, grāmatu izdevējs, iespiedējs un tirgotājs.

Beidzis Cēsu apriņķa skolu. 19. gs. 80–90. gados viena no redzamākajām personībām Cēsu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Rakstījis un tulkojis lugas, humoristiskus sacerējumus, bijis laikrakstu korespondents (pseidonīms “Pēteris Austriņš”),. Aktīvs Cēsu labdarības biedrības darbinieks, īpaši teātra jomā – bijis režisors, aktieris, gādājis par teātra repertuāru.

1880 atvēris grāmatu veikalu Cēsīs Katrīnas ielā Lapsiņa namā, kur  pieņēmis arī laikrakstu abonēšanas  pasūtinājumus. Veikalā bijusi arī sietuve. 1900 veikals atradies Rīgas ielā 11.  L. bijis pirmais latvietis, kam piederējis grāmatu veikals.

80. gadu sākumā iegādājies spiestuvi un uzsācis grāmatizdevēja darbību. 1884–1909 laikraksta “Cēsu Ziņotājs” (Wendenscher Anzeiger) iespiedējs, 1903–1906 redaktors un izdevējs.  Tipogrāfijā iespiedis paša sacerējumus un sava apgāda grāmatas, pieņēmis citu izdevēju pasūtījumus, t. sk. dažādas veidlapas u. c. sīkiespiedumus. Apgādājis ap 20 –30 izdevumu:  “Zemkopju un skolotāju rokas kalendāru” (1889–1893),  paša sacerētas un citu autoru lugas (to sk. R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” pirmizdevums (1902), E. A. Gernera, C. Morē u.c. darbu tulkojumi), stāstu un pasaku grāmatas (H. Šmida, H. K. Andersena, N. Timkovska, J. Belmonta darbi), laika kavēkļa literatūru, mācību grāmatas (A. Heiki “Fiziskā ģeogrāfija” (1882), M. Kaudzītes “Ģeogrāfija tautas skolām” (1882, 1885).  Pēc L. nāves grāmatniecības uzņēmumu līdz 1906 vadīja dēls Aleksandrs L.

   Lit.: No Cēsīm. Balss, Nr. 44, 1901), 31. okt.

  Av.: Nekrologi // Baltijas Vēstnesis.–Nr. 235 (1903), Dienas Lapa.–Nr.238 (1903). Slud. // Balss. Nr. 1 (1880). Nr. 16 (1890); Vidzemes adrešu grāmatas 1892/93, 1900.

L. Limane

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.