Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

 

Nebokats Jāns (Nebokat, Nebocat, 1844 24. aug. (5. sept.) Kūdā (Igaunijā) – 1908 Rīgā) – vācu  izcelsmes (?)  igauņu pedagogs, literāts, grāmatu iespiedējs.

     1864–1867 mācījies Kūdas skolotāju seminārā. 1867–1870 un 1878–1882 semināra pedagogs. 1871 kopā ar L. Opermani iecerējis dibināt spiestuvi, taču, nodomu nerealizējis, devies uz Sibīriju. No 1882 dzīvojis Rīgā. 1882–1891 igauņu avīzes “Kündja” redaktors, pēc tam līdz mūža beigām tulks Vidzemes Landrātu kolēģijā.

Uzrakstījis virkni vēstures, reliģijas, valodniecības u.c. nozaru grāmatu un rakstu. Ieviesis jauno ortogrāfiju igauņu gramatikā. Kopā ar J. Konceviču un M. Kaudzīti sastādījis pirmo latviešu–igauņu vārdnīcu “Sistemātiski sakārtota vācu-latviešu-krievu-igauņu vārdnīca” (1885).

      1896 kopā ar J. Bolcu lūdzis atļauju atvērt tipogrāfiju, taču saņēmis atļauju viens pats, jo J. Bolcam atļauja liegta. 1897 N. saņēmis atļauju tipogrāfiju un burtu lietuvi pārcelt no Jēkaba ielas 24 uz Jaunielu 24, taču atļauju nav izmantojis. 1898 B. kopā ar J. Apsīti^, L. Grenctālu^, A. Kalniņu^ un K. Lēmani^ no jauna lūdzis atļauju atvērt tipogrāfiju “J. Nebocat&Co” Jaunielā 24.  1898–1899 N. bijis tipogrāfijas vadītājs (vai īpašnieks), pēc tam  izstājies. 1899 N.kompanjoni ieguvuši atļauju spiestuves “Gutenberg” dibināšanai uz iepriekšējās spiestuves tehniskās bāzes.

      1898–1899  “J. Nebocat&Co” laisti klajā 11 iespieddarbi latviešu valodā.

 Lit.: Vihma, H. Jaan Nebocat und das erste lettisch–estnische Wörterbuch. Contacts de langues et de cultures dans l’aire Baltique.  Uppsala, 1996, S. 299–310.

Av.: LVVA 12.f., 1.apr., 15.l., 11., 65., 93.lp.; 17.l., 8. un 35.lp.; 18. l., 79., 92., 117., 123., 174., 193. lp.; 19. l., 175. lp. Rīgas adrešu grām. 1896/97, 1908.

L. Limane 

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.