Jakobsons Eduards Magnuss (*1847 24. janv. (5.febr.) Torma (Igaunijā), +1903 20. jūl. (2. aug.) Tallinā) – igauņu tautības grafiķis, grāmatu ilustrators, grāmatu tirgotājs..

Dzimis kalpotāju  ģimenē. 60. gados pie A. Dauguļa^ Sanktpēterburgā apguvis kokgrebumu, mācījies Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (pēc R. Bēma ziņām). 1884 Rīgā atvēra ksilogrāfijas darbnīcu Tilta ielā 22, 1888 – L. Ķēniņu ielā 15, veikalu ar latviešu un vācu grāmatām – L. Ķēniņu ielā 21. 1897 atgriezās Igaunijā.

J. ražīgi strādāja reproducējošā  kokgrebumā, parasti pēc svešiem paraugiem un fotogrāfijām. Grebis portretus, ainavas, sadzīves ainas, tehniskus zīmējumus rotājumus. Darbu tehniskā kvalitāte nevienmērīga. Strādājis pilsoniskās gaumes ietvaros.

Gr. grafikā plašs darbu klāsts ar dažāda žanra darbiem (P. Šternmanis “Pēterburga” (1868), C. H. Spērdžena “Bilžojumi un apcerājumi”(1888), “Populāra astronomija” (1894), A. Anņenska “Benjāmiņš Franklins” (1895), “Dzīvs aprakts” (1897) u. c.) Daudzi J. Kokgrebumi iespiesti kalendāros. Produktīva bija  J. sadarbība ar žurnāla “Rota”(1884–1888) izdevējiem.

Lit.: Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. R., 1984 ;  Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940.  R., 1986.

V. Villerušs