Līgotņu Jēkabs (īst. v. Jēkabs Roze, 1874 12. (24.) apr. Salgales pag. Dauknās – 1942 4. jūn. Soļikamskā) – žurnālists, literatūrvēsturnieks, kritiķis, rakstnieks, grāmatniecības apskatnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Salgales pagastskolā, 1888 un 1892–1895 Jelgavas pilsētas skolā. 1897–1901 ierēdnis Jelgavā. 1901–1918 žurnālists. Kopš 1918 Rīgā skolotājs un žurnālists. 1941 arestēts un deportēts. Dzejoļu un prozas krāumi., lugas, apceres par rakstniekiem. Sastādījis vairāku autoru kopotus rakstus.
1907 publicējis bibliogrāfiski kritisku pārskatu par 1906–1907 dzejas izdevumiem (“Jaunā ražā” 9).
A.Apīnis