Manteifelis, Gustavs, von, barons (Manteuffel, 1832. 18. (30.) dec. Dricēnu muižā Rēzeknes apr.  – 1916. 11. apr. Bonifacovas muižā, apbedīts Dricēnu baznīcas dārzā) - literāts un publicists , vēsturnieks, folklorists, etnogrāfs,  grāmatu izdevējs, bibliogrāfs.

         Dzimis pārpoļotā vācu muižnieku ģimenē. Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā, 1852-1859 studējis tieslietas  Tērbatas Universitātē, 1859 tiesību maģistra grāds. 1861-1863 bijis ārzemēs zinātniskā ceļojumā. Kopš 1863 dzīvojis dažādās vietās - Tallinā, Rīgā, Dricēnos. Bijis ierēdnis Latvijas iekšlietu ministrijā u.c. dienestos. Kopš 1874 pārsvarā dzīvo Rīgā un nodarbojas ar zinātniski pētniecisku darbu. 1912 paralīzes dēļ darbu pārtraucis. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlies uz Bonifacovas muižu, kur pavadījis mūža pēdējo posmu. Bijis Krakovas akadēmijas un Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības korespondētājloceklis.

         Literāro darbību M. uzsāka ar 1860. gadu, sacerēdams, tulkodams un izdodams grāmatas latgaliešu rakstu valodā. Līdzīgi G. F. Stenderam pārnovados, M. uzsāka apgaismotāja darbību Latgalē, pārzināja šā novada dialektu un sarūpēja vairākus laicīga satura izdevumus zemniekiem: kalendāru, rēķināšanas grāmatu, pretalkoholisma brošūru, juridiska satura izdevumus (dzimtbūšanas atcelšanas likumu skaidrojumi), kā arī bībelstāstus.  60. gados M. kopā ar grāfieni C. Plāteri pievērsās latviešu tautas dziesmu vākšanai Latgalē, publicēja to tekstus krājumā “Magazin  herausgegeben von der Lettisch Literärischen Gesellschaft” (Bd.XIv, St.2). Manteifelis interesējās par Latgales etnogrāfiju, ģeogrāfiju, vāca statistskas ziņas, pētīja šejienes muižnieku dzimtas un pētījumu rezultātus publicēja vācu un poļu periodiskajā presē un enciklopēdiskos izdevumos.

      Latviešu grāmatniecības vēsturē nozīmīgs ieguldījums ir M. izdevējdarbība. Bibliogrāfe V. Seile uzrāda 17 viņa laikā no 1860. līdz 1870 izdotus iespieddarbus un desmit kalendāra gadagājumus. Oficiāli apgāds M. nepiederēja, viņa izdevējdarbība izpaudās kā privāta iniciatīva, sarūpējot un pasūtot iespiedējiem (pārsvarā H. Lākmanim Tērbatā un E. Plātesam Rīgā)  šos darbus. Acīmredzot M. finansējis šo grāmatu iespiešanu, rūpējies par izplatību.  M. izdevumu klāstā bez jau minētajiem paša sacerējumiem ir arī latgaliešu katoļu dziesmu un lūgsnu grāmatas vairāki iespiedumi, kā arī grāmatas, kas palīdz latgaliešiem ar Dievu sarunāties pašiem savā valodā -  dievkalpojumu kārtības, maija mēneša rituālu teksti, apceres par Jēzu Kristu, viņam veltītas lūgsnas. M. izdevumi nodrošina zemniekus ar viņu dzīvē tik nepieciešamajām garīgu dziesmu grāmatām, palīdz dziļāk apjēgt ticības jautājumus, tātad veicina kristietības izpratni.

        Īpaši nozīmīgs latgaliešu grāmatniecības vēsturē ir M. izdotais pirmais kalendārs “Infļantu zemes laika grōmota” (1862 - 1871).  Kalendāru sagatavoja M., bet iespieda sākumā H. Lākmanis Tērbatā, vēlāk E. Plātess Rīgā. Kalendāra pielikumi paplašina šā novada lasītāju redzes apvārsni, jo ietver daudz neierastu laicīga satura tekstu: te ir dzejoļi, didaktiski stāstiņi, praktiskas pamācības, nedaudz populārzinātnisku materiālu.  Literāro vielu papildina ilustrācijas. Kalendārs bija populārs tautā, tas ietekmējis latgaliešu literatūras tradīciju attīstību. Bija sagatavots 1872. gadagājuma manuskripts, kad cariskās Krievijas cenzūra pārtrauca kalendāra izdošanu, attiecinot aizliegumu iepiest Latgales teritorijā grāmatas latīņu burtiem arī uz šā novada iedzīvotājiem  adresētiem ārpus tā robežām iespiestiem darbiem. M., draudot ar izsūtīšanu uz attāliem Krievijas apgabaliem, tiek pieprasīts paraksts izdevējdarbību pārtraukt. Ar to viņa rosība latgaliešu grāmatniecībā noslēdzas. Turpmāk  viņš pievēršas pētieciskam darbam par šo novadu.

      M. iedibinājis pamatus latgaliešu grāmatu bibliogrāfijai, sastādot  no 1604. līdz 1871. g. iespiesto latgaliešu grāmatu rādītāju “Bibliographische Notiz über lettische Schriften, welche von 1604 bis 1871 in der hochlettischen oder der sog. oberländischen resp. polnisch-livländischen Mundart veröffentlicht worden sind” (Magazin, Bd.17, St.2).  

 Lit.: M. D. Gustavs Manteifels. Drywa, Nr.18, 1916;  Apeļs M. Gustavs Manteufeļs un drukas breiveibas aizlīgšona latvīšim. Latgolas Škola, Nr.3, 1933, 5.- 14. lpp.; Limane L. Pirmais latgaliešiem-”Infļantu zemes laika grōmota”. No: Dabas un vēstures kalendārs 1982.gadam. R.,l981,207.-209.lpp.; Počs K. Gustavs Manteifeļs – nūvodpētnīks. No: Tāvu zemes kalendars 1996. Rēzeknē, l995,67.-70.lpp.

L. Limane