Skrābāns Pauls (1884 3. (15.) jūl. Vecpiebalgā - 1938 30. sept. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – literāts, grāmatu iespiedējs, grāmatu apgādātājs.

        Dzimis zemnieka ģimenē. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā. Strādājis J. Ozola grāmatniecības uzņēmumā Cēsīs, bijis viens no centīgākajiem viņa mācekļiem, līdz 1914 veikalvedis. 1906-1914 tulkojis nelielus literārus darbus kalendāru pielikumiem un avīzēm, A. Čehova viencēliens „Jubileja” iznācis atsevišķā izdevumā (1909). 1908 ar divu mēnešu cietumsodu notiesāts par piedalīšanos 1905 revolūcijas sapulcēs. Aktīvs vietējo biedrību darbinieks. „Alūksnes kalendāra” (1905-1915) redaktors.      Žurnāla „Latvijas Grāmatniecības Apskats” (1929) redakcijas kolēģijas loceklis. Apgādājis vairākus kalendārus.

     Pēc Ozola nāves no 1906 bijis viņa spiestuves pārzinis. Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā, tur izdevis almanahu daiļliteratūrai, mākslai un zinātnei „Dzintars” (1918, red. R. Egle).  1920 nopircis spiestuves „Baltika” tipogrāfijas iekārtu. Viņa tipogrāfija ar nosaukumu „Dzintars” uzsāka darbu Rīgā Elizabetes ielā 22 1920. gada 10. augustā. Par tehnisko vadītāju strādāja burtlicis, arī aktieris amatieris Jānis Zviedris. Spiestuve bija vidēja lieluma, tās iekārtas sastāvēja no 4 ātrspiedēm,. 4 bostonspiedēm, saliktuves. Spiestuve izpildīja dažādus pasūtījuma sīkiespieddarbus labā poligrāfiskā kvalitātē, grāmatas galvenokārt „Letas” un J. Rozes izdevumā, „Ilustrēto Žurnālu”, Nacionālās Operas programmas. 1930 spiestuve bankrotē. Miris no plaušu karsoņa.

Lit.:  L. Pauls Skrābāns. Cēsu Apskats, nr. 16, 1914. Skrābāns R. Mans tēvs Pauls Skrābāns. Nota Bene, nr.3, 1993, 18.-26.lpp.

A.A., L.L.