Millers (Müller) Jūliuss Konrāds Daniels (1759 Kobrovā (Vācijā) – 1830 16. (28.) apr. Rīgā) – vācu tautības grāmatu iespiedējs un apgādātājs.

Dzimis ierēdņa ģimenē. Kopš 1772 mācījies Hamburgā tēvoča spiestuvē. 1778 ceļojis Vācijā. 1783 ieradies Rīgā. 1786–1789 Rīgas pilsētas (G. K. Frēliha^) spiestuves faktors. 1798 kļuvis par par pilsētas tipogrāfu, apprecot Frēliha meitu. Pieņemšanas raksts viņam atļāva apgādāt Vidzemei baznīcas un skolas literatūru, algas vietā piešķīra telpas spiestuvei un dzīvoklim pie Dombaznīcas (Krustejā?), atbrīvoja no nodevām. Sākotnēji M. nodarbināja vienu burtlici un trīs iespiedējzeļļus. Vidzemes latviešu luterāņu rokasgrāmatas (1787) izdošanas lietā 1789 un l795 nonāca konfliktā ar J. F. Hartknohu (1768–1819)^. Uzņemoties bez atlīdzības izgatavot Vidzemes guberņas valdes iespiedumus, 1800 ieguvis “kroņa iespiedēja”nosaukumu, 1820 zelta nopelnu medaļu. 1806 Rīgas pilsēta līgumu ar M. lauza. 1792 atvēra grāmatu veikalu, tomēr, atjaunojis spiestuves iekārtu, drīz no tirdzniecības atteicās. 1805 darbināja 6 spiedes, izmantoja arī J. F. Stefenhāgena^ spiest.uvi Jelgavā. 1806 uzņēmumu pārvietoja uz Palasta ielu, 1812 šo namu ieguva savā īpašumā. Kopš minētā līguma izbeigšanās vācu valodā iespieda dažāda satura grāmatas, Vidzemes kalendāru, laikrakstus “Rigasche Anzeigen” un “Rigische Zeitung”.

Latviešu valodā iespiedis un apgādājis Vidzemes luterāņu baznīcas rokasgrāmatu, dziesmugrāmatas  (arī t. s. “jauno” – “Kristīgas dziesmas” 1809 ( tirāža 20000 eksemplāru), l829), lūgsnu grāmatas, katehismus, dažas sprediķu grāmatas, “Vidzemes kalendāru” (1791–1811. gada gājumus), mācīblīdzekļus (K. Hardera “Rēķināšanas grāmatiņu” 1806, F. E. štolla “Jaunu boksteršanas un lasīšanas grāmatu”1813), praktisku literatūru, administrācijas rīkojumus.

1825 uzņēmumu pārņēma  M. znots Heinrihs Stefenhāgens^, 1857 – M. mazdēls Ādolfs Millers. 1877 firmu nopirka Johans Ādolfs Krēgers, 1894 – Heinrihs Girgensons. 1888 uzņēmumā bija 17 spiedes un mašīnas ar 2 gāzes motoriem, nodarbināja apmēram 130 darbinieku, veica stereotipijas un galvanoplastikas darbus. Latviešu valodā līdz 1899 firma dažas sava apgāda grāmatas izdeva atkārtoti, līdz 1917 pildīja citu apgādu pasūtinājumus (piem, K. O. Lepeviča laikraksts “Arājs” 1882–1884,  K.  J. Zihmaņa mācībgrāmatas. Uzņēmums izbeidza darbību 1929.

Il. : portrets grām. Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu simt gados. - R.,l984. - 55.att.

Av.: LVVA 3. f., 5. apr. 1888 l; Rig. Ztg. - 1806. : Nr.66; Rig. St. Bl. -1820. :  Nr.10.

Lit. : Buchholtz A. Geschichte der Buchdruckerkunst in Riga 1588–1888. R.,1890.

A.Apīnis