Mollīns Nikolajs (Nicolaus Mollinus, Niclas Mollyn, ap 1550/1555 Antverpenē – 1625 Rīgā) - Rīgas pilsētas tipogrāfs, pirmais grāmatu iespiedējs Latvijā.

 Dzimis holandiešu iespiedēja ģimenē. Darbu sācis Antverpenē 1575, uz Rīgu pārnācis l587 vai 1588 kalendāra nemieru laikā, acīmredzot pilsētas rātes aprindu aicināts. Pirmie M. iespiedumi Rīgā (kopš 1588) atbalstīja rātes pusi nemieru sadursmēs. Polijas karaļa privilēģija 1590, Rīgas rātes iecelšanas raksts 1591, Zviedrijas karaļa privilēģija 1621. Spiestuve (vēlāk Krāmu ielā), tās iekārta (2 spiedes) un materiāli piederēja M., viņš algoja darbiniekus, iespieda par saviem līdzekļiem un tos atguva, grāmatas pārdodot galvenokārt savā spiestuvē. Rāte regulēja zeļļu skaitu, grāmatu cenas, maksāja M. algu un deva dzīvokli, nodrošināja spiestuves monopolstāvokli grāmatu ražošanā. Līdzīga pusfeodāla kārtība Latvijas un Igaunijas grāmatniecībā saglabājās līdz 19. gs. 1. pusei. M. īpašumu un amatu mantoja G. Šrēders, apprecēdams viņa atraitni.

M. iespiedis apmēram 180 darbu, galvenokārt latīņu, arī vācu valodā - baznīcas grāmatas un sprediķus, kalendārus, politiskus traktātus, humānistu literatūru, Domskolas mācīblīdzekļus, daudz svinību sacerējumu, visu gandrīz vienīgi Rīgas pilsētas vadības un iedzīvotāju vajadzībām. Darbības sākumposmā vērojama M. nosliece uz humānisma idejām, vēlāk - uz karojošo luterānismu. Iespiedumu tehniskā kvalitāte viduvēja, apdare baroka stilā. Ilustrācijām M. acīmredzot Vācijā iegādājies metālā atlietas politipāžas; daži kokgriezumi un vara grebumi (lielizmēra Rīgas panorāma l612) darināti Rīgā (gravieris H. Tūms^).

Latviešu valodā pēc pilsētas vadības iniciatīvas, bet par saviem līdzekļiem M. 1615 iespieda un izdeva luterāņu baznīcas rokasgrāmatu 3 daļās. Iniciatoru nolūks varēja būt gan pretspars rekatolizācijas centieniem, gan latviešu kulta regulēšana. Tiešie grāmatas adresāti - vācu mācītāji latviešu draudzēs. Grāmatā saglabāta daļa baznīcas dziesmu visai senā redakcijā, acīmredzot pielāgojoties konservatīvai Rīgas latviešu gaumei. Ir netieši norādījumi, ka šīs pirmās latviski Rīgā iespiestās grāmatas tirāžas daļu iegādājušies pilsētas latviešu iedzīvotāji.

 Ar M. darbību tika radīta grāmatu ražošanas bāze Latvijā, latviešu grāmatu ražošana no ārzemēm pārnāca uz Latviju.

Lit.: Buchholtz A. Geschichte der Buchdruckerkunst in Riga 1588-1888. R., 1890; Latviešu grāmatu grafika : 17.gadsimts.  R.,l988;  Zanders O. Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks.  R., 1988;  Apīnis A. Pirmā latviski Rīgā iespiestā grāmata kā literāra problēma.No: Daiļliteratūra latviešu grāmatniecībā.  R., 1991.

Il.: 1615. gada latviešu dziesmu grāmata. Titlp. LNB R L2/845, kop.1/74, kop.2/60.

A.Apīnis