Pēšs Indriķis (arī Heinrihs, 1817 30.maijā (11.jūn.) Piņķu muižā – 1849 16.(28.) maijā Rīgā) - luterāņu mācītājs, personiskas bibliotēkas īpašnieks.

  Dzimis vagara un krodzinieka ģimenē. Mācījies Piņku draudzes skolā, Rīgas Aleksandra skolā, 1830-33 Domskolā, 1833-38  Rīgas Guberņas ģimnāzijā. 1838-1842 studējis teoloģiju Tērbatas universitātē. Skolotājs Rīgā. 1846-1849 mācītājs Rīgas latviešu Jāņa draudzē, 1849 arī Jura hospitālī. 

Viņa bibliotēkā no 377 nosaukumu izdevumiem 63 bija latviešu valodā, daži latīņu, franču, krievu valodā, pārējie vācu valodā. Vairākums bija reliģiska un reliģiski filozofiska satura darbi, t. sk. daudz klasisku sacerējumu. Daiļliteratūras nozarē visvairāk iegādājies vācu rakstniecības klasiķu kopotos rakstus. Bez tam P. piederēja vēsturiska, valodnieciska, medicīniska u. c. satura grāmatas.

Lit.: Pētersone V., Svarāne M. Grāmatas Rīgas latviešu mājās 18. gs. otrajā un 19. gs. pirmajā pusē.  Bibliotēku zinātnes aspekti. 4(9),  1980.  

Ilustr.: Portrets A.Apīņa īpašumā.

                                                A.Apīnis