Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Roziņš Fricis (arī Fricis Roziņš-Āzis, 1870 19. martā Purmsātu pag. Vanagos -1919, 7. maijā Lūznavā) – grāmatu izdevējs un izplatītājs.

Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Durbes elementārskolā, 1884-1890 Liepājas Nikolajaģimnāzijā. 1891-1894 stuējis. Tērbatas universitātē medicīnu. 1894 izslēgts no universitātes par revolucionāru darbību. 1896 atjaunojis studijas juridiskajā fakultātē.

   1897 vasarā apcietināts sakarā ar jaunstrāvnieku arestiem un ievietots Liepājas cietumā, septembrī atbrīvots ar nosacījumu, ka uzturēsies tēva mājās Tāšu Padures pagasta Bušupos. 1899 jūn. emigrējis uz Londonu, iestājies darbā konfekšu fabrikā. Kopā ar citiem sociāldemokrātiem nodibinājis Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienību un izdevis žurnālu „Latviešu Strādnieks”.1900 organizācija sašķēlās, žurnāla izdošanu pārtrauca. 1900 R. noorganizēja jaunu žurnālu „Sociāldemokrāts” (1900-1905 sākumā Londonā, vēlāk Bernē). Sākot ar 1905 periodiski uzturējās Latvijā, veica LSD uzdevumus.1908 arestēts, izsūtīts uz četriem gadiem katorgā. 1912 izsūtīts uz Irkutskas guberņas Manzurnas ciemu. 1913 no trimdas izbēdzis, emigrēja uz ASV. Tur laikraksta „Strādnieks” redaktors. 1917 atgriezās Latvijā, novembrī Valkā ievēlēts par Latvijas padomju valdības (Iskolata) priekšsēdētāju.  1918 Maskavā, strādā nacionālo lietu tautas komisariātā.  1919 zemkopības  komisārs P. Stučkas Latvijas padomju valdībā. Miris ar plaušu karsoni. Apbedīts Rīgā Brāļu kapos.

   Pirmā publikācija „Vai vispārējie dziedamie svētki ir tautas svētki?” „Dienas Lapā” 1894, 19.-21.III. Turpmāk šajā izdevumā publicēti sabiedriski politiski un humoristiski satīriski sacerējumi. Paša rediģētajos žurnālos publicējis rakstus par marksistiskās filozofijas u.c. jautājumiem, arī literārus darbus un dzejoļus. Atsevišķā izdevumā pētījums par Latvijas agrārvēsturi „Latviešu zemnieks” (1904 un 1906), kā arī daiļliteratūras tulkojumi.

    1899 Londonā uzsāk organizēt latviešu sociāldemokrātu spiestuvi marksistiskās literatūras izdošanai un iespiešanai latviešu valodā, kā arī žurnāla „Latviešu Strādnieks” iespiešanai. Tiek nodibināts Vakareiropas Latviešu sociāldemokrātu savienības apgāds. Spiestuvei Berlīnē tika iegādāti petita burti vienas iespiedloksnes vajadzībām, ko izmantoja brošūru tekstu salikšanai. Tipogrāfijas iekārta sastāvēja tikai no burtenes, saliktos tekstus iespieda V. Čertkova vai angļu  tipogrāfijās. Par burtlici strādāja F. Vesmanis un F. Roziņa sieva Magda Roziņa.  1900 spiestuvi pārvietoja uz kādu mazāku pilsētiņu un iegādājās korpusa burtus.

     Bez  žurnāla „Latviešu Strādnieks”  apgāds pievērsa vērību K. Marksa un F. Engelsa darbiem. 1900.g. atsevišķā brošūrā izdeva „Komunistiskās partijas manifestu” F. Roziņa tulkojumā. Drīz sākās nesaskaņas starp žurnāla redaktoru R. un redkolēģijas  locekļiem E. Rolavu, M. Valteru u.c., 1900 jūn. Sociāldemokrātu savienības sašķelšanās dēļ tika pārtraukta žurnāla izdošana. R. atsāka jauna marksistiska apgāda un spiestuves izveidi. Savienības biedri savāca naudu un pasūtīja Leipcigā burtus. 1900 augustā jau viss bija sagatavots jauna žurnāla „Sociāldemokrāts „izdošanai.  Kā tā pielikumu nolēma izdot „Sociāldemokrāta bibliotēku” –  marksistiskas ievirzes  darbus atsevišķos izdevumos.  No 1900 augusta līdz gada beigām laistas klajā 5 brošūras, t.sk. E. Veidenbauma „Dzejas”. 1901 iespiestas 7 brošūras. „Sociāldemokrāta bibliotēkas„ ietvaros laida klajā „Erfurtes programma”, „Patvaldības jūgā”, Konstitūciju”, „Strādnieku biedrības„ u.c.

    1900 Londonā noorganizējās krievu sociāldemokrātu organizācija, kas izdeva žurnālu ‘Žizņ”. Organizācijā sastāvēja daudzi latvieši, arī pats F. Roziņš. Tai bija cieši sakari ar latviešiem, tika izveidota kopēja tipogrāfija un ekspedīcija literatūras nogādei uz Krieviju. 1902 jūlijā „Žizņ” redakciju un tipogrāfiju pārcēla no Londonas uz Ženēvu, līdzi devās arī „Sociāldemokrāta „ redakcija. Taču  Ženēvā sakari ar „Žizn” pārtrūka, un „Sociāldemokrāta „ redakcija ar Roziņu priekšgalā pārcēlās uz Berni. Žurnāls iznāca līdz 1905.

    F. Roziņš un citi sociāldemokrāti nosūtīja  nelegālo literatūru uz Krieviju un Latviju. Literatūras transports bija labi noorganizēts. Sūtījumiem izmantoja  visdažādākos paņēmienus. Nelielu apjomu sūtīšanai visbiežāk izmantoja pastu, parastu grāmatu vākos ievietojot revolucionārus izdevumus, lielākus apjomus transportēja pa jūru ar revolucionāri noskaņotu matrožu atbalstu. Pirmais nelegālais sūtījums uz Liepāju 1899 svēra pusotru pudu, otrais – trīs pudus. Nelegālo literatūru nogādāja arī pa dzelzceļu. Latvijas sociāldemokrāti izplatīja ievesto literatūru tālāk.

   1905.-1908 R. sastādīja un izdeva satīriskus „Latviešu strādnieku kalendārus”, ko parakstīja ar pseidonīmu „Āzia”, lasītāju vidū tie bija pazīstami kā „Āža kalendāri”.

    Lit.: Millers V., Stumbiņa Ē. Fricis Roziņš. 1870-1919. Dzīve un darbs.  R., 1965. Roziņš F. Vēstule J. Kovaļevskim. No:  Roziņš J. Rakstu izlase. R., 1965, 3. – 343. lpp.

L. Limane

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.