Stālbergs (arī Stālberģis, Štālbergs)  Kārlis (1837 17. (29.) apr. Bērsmuižā – 1895 23. martā (4.apr.) Jelgavā) - pirmais latvietis spiestuves īpašnieks, viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem grāmatu apgādātājiem, lasāmbibliotēkas īpašnieks.

Dzimis muižas kalpa ģimenē. Burtliča amatu apguvis J. F. Stefenhāgena^ un dēla spiestuvē Jelgavā, tajā 1859 -1867 strādājis, vēlāk devis iespiest pirmās sava apgāda grāmatas.

1867 jūnijā sāka apgādāt klasiskās literatūras sēriju “Citu tautu rakstnieki” ar paša tulkotu F. Šillera lugu triloģijas “Vallenšteins” 1. daļu “Vallenšteina lēģeris”. Pārcēlies uz Rīgu, aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, par tās biedru saziedoto naudu iegādājās spiestuvi ar veikalu Sudmalu (tag. Dzirnavu) ielā 22. 187l S. pārgāja uz Zinderu (Grēcnieku) ielu, l873 - uz Kaļķu ielu, pēc spiestuves pārdošanas tirgoja grāmatas Vēveru (Audēju) ielā 11. Šī pirmā latviešiem piederošā spiestuve sāka darboties 1869; kopš 1870, kad S. nomāja avīzes “Hb;crbq dtcnybr” tipogr., viņa uzņēmums saucās  “Krievu un latviešu grāmatu  un bilžu spiestava” Tajā iespieda arī avīzi “Baltijas Vēstnesis” un citu apgādu grāmatas. Spiestuvē strādāja Laubes Indriķis. S. veikalā bija maksas lasāmbibliotēka.

S. apgādāja  un iespieda apmēram 30 grāmatas latviešu valodā. Sēriju “Citu tautu rakstnieki”turpināja Tacita un Šillera darbi K. Biezbārža tulkojumā, Dž. Bairona “Manfreds” paša S. tulkojumā (1869-1871). Jaunlatviešu ideoloģija atbalsojās K. Biezbārža apcerē “Mūsu valoda un viņas rakstība” (1869), J. G. Kola darba “Die deutsch-russischen  Ostseeprovinzen” fragmentā  “Leiši un latvieši” (1871), mēģinājumā izdot G. Merķeļa “Vanemu Imantu”; S. apgādājis arī K. Valdemāra, A. Spāģa, K. Biezbārža ģīmetnes litogrāfijas tehnikā. Starp oriģināliteratūras  darbiem nozīmīgākie ir Kaudzītes Matīsa “Dziesmiņas”(l. d. 1872) un Ausekļa “Dzeijas” (1873).

Konsekventi ieturot kursu uz vērtīgu literatūru, S. nonāca materiālās grūtībās, 1874 spiestuvi pārdeva brāļiem Bušiem^ un atgriezās Jelgavā, sāka darbu E. Zīslaka^ firmā. Kopā ar K. Biezbārdi vēl izdeva laikrakstu “Pasaule un Daba” (1875-1876), patstāvīgi savu “Titāna Viesuļa Latviešu tautas kalendāru” ( 1882-1889) .

Lit.: Deglavs A. Rīga.  R.,l951; Misiņš J. Kārlis  Stālberģis . Misiņš J. Izlase.  R.,l962.

Izmantoti slud. avīzēs.

Il. : Šillers F. Vallenšteins. - Jelgava,l867 (LNB R L2 1465).

A. Apīnis