Volteris (Volteris; Wolther) Eduards (Eduardas; Eduard Karl Gottfried,1856 7. (19.) martā Rīgā - 1941  14. dec. Kauņā) – vācu cilmes lietuviešu tautības valodnieks, etnogrāfs, bibliogrāfs.

Dzimis aptiekāra ģimenē. Studējis 1875–1877 Leipcigas, 1877–1880 Tērbatas, no 1880 Maskavas un Harkovas universitātē filozofiju, valodniecību, vēsturi, literatūru. 1885–1918 docētājs Sanktpēterburgas universitātē, 1922–1933 Kauņas Vītauta Dižā universitātē. 1904–1917 lietuviešu grāmatu cenzors. 1922–1933 Kauņas Pilsētas muzeja direktors. Publicējis senus lietuviešu tekstus. 1894 rediģējis M. Miežiņa lietuviešu-latviešu-poļu-krievu vārdnīcas latviešu daļu. Rakstījis par lietuviešu un latviešu etnogrāfiju.

Krājis bibliogrāfiskus datus par latviešiem un lietuviešiem. 1892 publicējis programmatisku rakstu “Par latviešu bibliogrāfiju (“Dienas Lapa”, Nr. 116–117), ierosinot izstrādāt pilnu hronoloģisku latiešu grāmatniecības rādītāju, organizēt regulāru periodikas rakstu bibliogrāfiju, turpināt K. Barona^ aizsākto darbu - apkopot literatūru par latviešiem un lietuviešiem, īpaši uzsvērdams etnogrāfisko aspektu. 1912 latviešu presē īsi informējis par katehismu “Cathechismus catholicorum” (1585), kas 1911 tika atrasts Upsalas universitātes bibliotēkā un tobrīd tika uzlūkots par senāko grāmatu latviešu valodā. Šo katehismu līdz ar plašu apceri krievu valodā publicējis izdevumā “Materialy dļa etnogafii latyšskogo plemeni Vitebskoi gubernii” (krievu val.,1915).

A. Apīnis