Šnākenburgs, Konrāds Emīls Heinrihs (*1820 28. okt. - 1894 13. martā Rīgā) - vācu tautības grāmatu izdevējs un iespiedējs.

Ap 1840. gadu Rīgā nodarbojies ar cukurniedru tirdzniecību. 1847 nopircis vara gravēšanas darbnīcu Mārstaļu ielā 5, nedaudz vēlāk litografēšanas, stereotipijas, galvanoplastikas iekārtas, tā uzņēmumu nodrošinot ar tehnisko bāzi karšu, tabulu, attēlu  iespiešanai, iekārto arī grāmatu spiestuvi un sietuvi. 1875 gadā uzņēmums atver filiāli Tērbatā (to vada dēls Ludvigs Heinrihs Š.)  90. gados un vēlāk tipogrāfija un grāmatu veikals atradies arī Zirgu ielā 5.  No 1891 g. uzņēmuma vadībā iesaistās brālis Ludvigs, meita Emīlija un sieva Berta. Pēc Š.  sievas nāves 1994 uzņēmumu pārzina  mantojuma aizgādnis, no 1896 Š. dēls Aleksandrs Zāmuels^. Viņa laikā spiest. piedzīvo uzplaukumu. Kopš 1900 par uzņēmuma galveno sastāvdaļu kļūst  grāmatu spiestuve, nevis litogrāfija.  1912 tiek slēgta Tērbatas filiāle,bet  tās iekārtas pārvestas uz Rīgu. Pēc 1918, samazinoties krievu un vācu grāmatu pieprasījumam, spiestuves darbības apjoms mazinās. 1923 Š. pārdod uzņēmumu A. Jurjānam un brāļiem A. un D. Goltiem.

      Š. spiestuve bija viens no tehniski labāk aprīkotajiem poligrāfijas uzņēmumiem  Baltijā. Sākotnēji tajā iepiestas grāmatas krievu un vācu val. 19. gs. 80. gados Š. uzsāka iespiest grāmatas latviešu valodā, līdz 1918  iespieda aptuveni 160 grāmatas - Jonka un Polevska, J. Brigadera, E. Ēķa, D. Zeltiņa u. c. apgādu pasūtinājumus.

     Š. apgādāto  izdevumu klāsts nav liels – 10–15 grāmatas (katehisms, skolas grāmatas, daži daiļliteratūras darbi). Īpaši izceļama Š. loma Kaudzītes Matīsa un Stērstu Andreja darbu izdošanā (abu šo autoru kopdarbs “Sēta un skola” (1882), M. Kaudzītes “Sistemātiski sakārtota vācu-latviešu-krievu-igauņu vārdnīca”(1885), A. Stērstes “Latviešu valodas mācība” (1879) un tās “Vadonis..” (1888)).

Š. piedalījies pilsētas baltvācu tirgotāju un amatnieku sabiedriskajā dzīvē, ap 1857 bijis Lielās ģildes vecākais.

A.Apīnis