Štāls (Stahl) Aleksandrs (1842 6. (18.) sept. Tērbatā –  pēc 1914 Rīgā?) – vācu tautības spiestuves darbinieks.

1858–1864 burtliča māceklis H. Lākmaņa^ uzņēmumā Tērbatā. 1864–1869 strādajis E. J. Karova firmā turpat, 1869–1876 pie E. Plātesa^ un Vidzemes Guberņas spiestuvē Rīgā, Kurzemes Guberņas spiestuvē Jelgavā. 1876 nodibinājis Rīgā savu spiestuvi un litogrāfiju, bet jau 1877 to pārdevis, tā 1882 nonāca R. Rīca^ īpašumā. Šajā uzņēmumā Š. līdz 1888 palika tehniskā vadītāja amatā. 1889 ieguva bijušo H. Burharta litogrāfiju un to papildināja ar iespiešanas iekārtu. 1892 jaunajā uzņēmumā Vaļņu ielā 29 bija 3 ātrspiedes, 1 spiede, 1 bostonspiede, 2 ātrlitogrāfijas spiedes, 6 litogrāfijas spiedes. Kā šīs firmas īpašnieks Š. minēts līdz 1910. Firma pastāvēja līdz 1914 (?) citu personu vadībā. 1900–1909 Š. minēts kā pilsētas domnieks, 1907–1912 – kā iesējēja amata meistars un Jāņa ģildes vecākais.

Kopš 1876 pēc autoru un apgādu (galvenokārt vācbaltiešu, arī brāļu Bušu^ pasūtinājuma iespiedis apmēram 80 darbu latviešu valodā  – reliģisku lasāmvielu, dažas mācībgrāmatas, daudz akcidenču (pārskati, instrukcijas, statūti, katalogi utt.), K. Dinsberga “Baltiešu senatnes vēsturi” (1882), M. Siliņa kartes (1891–1898) un viņa tulkoto “Rīmju hroniku” (1893), J. Mātera  romānu “Sadzīves viļņi” (1879).

 Av.: Buchholtz,  S. 249;  Balt. Vēstn. 1889, Nr. 10;

Rig. Adreßbücher 1885–1914;

LVVA 12 f., 1. apr., 10. l.

A. Apīnis