Brigaders Jānis ( 1856 31 aug. (12. sept.) Kalnamuižas (vēlāk Tērvetes ) Baļļās - 1936 27.febr. Rīgā) - teātra darbinieks, finansists, grāmatu izdevējs un tirgotājs, maksas bibliotēkas īpašnieks.
Dzimis kalpa ģimenē. Mācījies Kalnamuižas pagastskolā, 1873- 76 Jelgavas reālskolā. Materiālo grūtību dēļ pēc tēva nāves no skolas izstājies.
1876 devies uz Rīgu, strādājis tirdzniecības uzņēmumos, t. sk. J. E. K. Kapteiņa ^ grāmatu veikalā. l885-1899 Rīgas Latviešu biedrības teātra aktieris, ilgus gadus šīs biedrības Teātra komisijas priekšnieks un loceklis. No 1897 vadošos amatos kredītbiedrībā, bankā. 1902- 1919 vairāku laikrakstu līdzizdevējs. 1919-1936 Nacionālā teātra direkcijas loceklis. Apbedīts Rīgas Meža kapos.
1892 iegādājies J. E. K. Kapteiņa grāmatu veikala filiāli Berga bazārā (Marijas ielā 13). Par veikala pārdevēju neilgu laiku strādājusi B. māsa, vēlāk rakstniece, A. Brigadere, piepalīdzējis B. radinieks J. Rapa^. 1894 B. uzsāka izdevēja darbību. Pieaugot turībai, no darba grāmatniecībā atteicās. 1911 veikalu par 12000 rbļ. pārdeva J. Rapam. 1912 B. apgāds pārgāja firmas “Valters, Rapa un biedri” īpašumā. B. bija firmas līdzdibinātājs, vēlāk akciju sabiedrības “Valters un Rapa” padomes loceklis.
Sākumposmā B. produkcija daudzveidīga - bērnu bilžu grāmatas, medicīniska un enciklopēdiska satura izdevumi, kalendārs. Pavisam B. laidis klajā ap 120 grāmatu, pārsvarā daiļļiteratūru un mācībgrāmatas, lielākoties oriģinālsacerējumi. Daudz lugu izdevumu. 1896 aizsākta sērija “Bērnu teātris” (nav turpināta). 10 R. Blaumaņa lugas, t. sk. 5 pirmizdevumi : ”Trīnes grēki” (1897, 1908) “No saldenās pudeles” (1901, 1908), “Indrāni” (1904, 1908, 1912), “Pamāte “ (1908) “Sestdienas vakars” (1909, 1912). Izdevis J. Akuratera, A. Brigaderes, E. Vulfa lugas, arī tulkojumus (A. Čehovs, O. Ernsts, Ļ. Tolstojs u.c. ) 1911 sācis apgādāt J. Jaunsudrabiņa darbus. Ar glītu apdari (B. Dzeņa vāka zīmējums) izcēlās l912 aizsāktais A. Brigaderes rakstu izdevums. Ar B. kā izdevēja vārdu iznāca A. Lerha-Puškaiša “Latviešu tautas pasaku” 6. d. (1896) un J. Raiņa “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903, tirāža 3000 eks.) Finansiāli izdevīgi bija mācību literatūras izdevumi (apmēram 30). Skolās plaši lietoja A. Laimiņa “Latviešu valodas mācību ( tirāža 10000 - 15000 eksemplāru), P.Abula lasāmgrāmata “Skolas druva” (tir. 15000 - 20000 eks.) B. izdevis arī Ā. Jendes, R.Kaudzītes u. c. autoru skolas grāmatas. Izdevēja darbību B. noslēdzis ar plašo J. Dravnieka “Krievu-latviešu vārdnīcu (1913), kas izdota ar subskripciju. B. izmantojis 17 spiestuves, visvairāk - “Kalniņš un Deičmanis”(l894-1904), “Astra” (sākot ar 1906), “Latvija” ( sākot ar 1908).
B. grāmatveikals īpaši veicināja komisijas darījumus, realizēja arī citu apgādu (Kalniņš un Deičmanis^, J. Dravnieks^, M. Pētersons^, K. Ukstiņš^ u. c.) un pašu autoru ( R. Blaumanis, J. Dievkociņš J. Jaunsudrabiņš, Ed. Treimanis-Zvārgulis u. c.) izdotos darbus, uzpirka, pārdeva un mainīja lietotas mācībgrāmatas. Pie veikala darbojās maksas bibliotēka. Veikals “Teātra literatūras aģentūra” piedāvāja pilnīgu latviešu valodā izdoto lugu repertuāru, palīdzēja izvēlē, izsniedza autoriem atļaujas lugu iestudēšanai.
B. izdevēja. un grāmattirgotāja darbību sekmēja tuvās attiecības ar daudziem latviešu kultūras un literatūras darbiniekiem, tai raksturīga pārdomāta izdodamo darbu izvēle, norobežošanās no sēnalu literatūras un diletantu ražojumiem.
Lit.: Karulis K. Lat viešu kultūras vēstures lappuse // Karogs. - 1976. - Nr. 9.
Il.: Portreti LNB R X 4, 1, 1; R X 27, l, 22.
S. Šiško
