Remiķis Mārtiņš ( 1845 5. nov.Aizputes apr. Valtaiķu pag. Remešos -1921 25. febr.,turpat) - latviešu literatūras cenzors.

Dzimis rentnieka ģimenē. Mācījies Laidu pagastkolā un Aizputes apriņķa skolā. 1866 Pēterburgā  nokārtojis mājskolotāja eksāmenu, strādājis par mājskolotāju. 1869-1872 studējis Pēterburgas universitātē filoloģiju, kandidāts klasiskajās valodās. 1872-1907 skolotājs, vēlāk inspektors Pēterburgas Vedenskas ģimnāzijā.

1870-1917 latviešu literatūras un preses cenzors Pēterburgas Galvenajā preses pārvaldē. Īslaicīgi cenzē arī lietuviešu izdevumus. Atšķirībā no Rīgas cenzora A. Ruperta^  R. bija pozitīvi noskaņots pret latviešu nacionālajiem centieniem. Autori un preses izdevumu redaktori izmantoja šo iespēju, lai varētu publicēt manuskriptus, kuru klajā nākšana citādi nebūtu iespējama.1905 R. pieļāvis G.Merķeļa darbu tulkojumu izdošanu.

R. piedalījies Pēterburgas latviešu sabiedriskajā dzīvē, darbojies Pēterburgas  Latviešu labdarības

biedrībā. 1885 Valsts padomnieka tituls. Pēc pensionēšanās dzīvo Rīgā un dzimtajos Remešos. Apbedīts Laidu kapos.

Lit. : L. Divi mūsu rakstniecības pārlūki. No:Austrums, Nr 1, 1896; Prūsa E. Cenzors Mārtiņš Remiķis. No: IMM, Nr.1, 1925. 

Il. : Portrets // Austrums - 1896. - Nr.1