Benjamiņa Emīlija (dz. Simsone, prec. Elka, 1881 10. sept. Rīgā – 1941 23. sept. Krievijā) – grāmatu izdevēja, iespiedēja un tirgotāja.

Dzimusi dzelzceļnieka ģimenē. Mācījusies tirdzniecības skolā. No 17 gadu vecuma sākusi strādāt tehnisku darbu dažādu preses izdevumu birojos, kā arī pievērsusies žurnālistikai – bijusi latviešu teātra referente laikrakstā “Düna Zeitung”, rakstījusi teātra recenzijas “Rīgas Avīzei” u. c. preses izdevumiem. Vienlaikus strādājusi par kasieri Rīgas Jaunajā teātrī. 1912–1916 vairāku laikrakstu un žurnālu līdzizdevēja un redaktore. 1917 atvērusi rakstāmlietu veikalu Rīgā Audēju ielā 10. Tas kļuva par lielāko šādu veikalu Rīgā. 1911 kopā ar Antonu Benjamiņu nodibinājusi laikrakstu “Jaunākās Ziņas”, 1924 nedēļas žurnālu “Atpūta”.  Darbojusies  sieviešu organizācijās: Latviešu sieviešu nacionālās līgas goda biedre, Latviešu un zviedru tuvināšanās biedrības dāmu komitejas priekšniece. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940 padomju vara nacionalizēja B. īpašumus. 1941 14. jūn. deportēta uz Krieviju. Miršanas vieta nav zināma.

1911 B. atvērusi spiestuvi Rīgā Parka ielā 3, 1912 iegādājusies cinkogrāfiju. 1911–1916 B. iespiedusi  ap 25 grāmatas latviešu valodā. Pēc 1912 spiestuves “Darbs” un “Jaunāko Ziņu” drukātavas līdzīpašniece.

Lit.: Dimants A. Retā uzvārda daudzinājums. Literatūra un Māksla, 1990, 3.nov. Kārkliņš J. Latvijas preses karalis. R.,1990, 41.–46.lpp.

Av.: Rīgas adrešu grām. 1913–1914. LVVA 12.f., 1.apr., 34. l., 661. lp., 35. l., 319. lp.

L.Limane