Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Bisenieks Jānis (1864 12. dec. Vircavā – 1923 3. febr. Jelgavā?) – agronoms, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs un iespiedējs.

     Dzimis zemnieka ģimenē. Mācījies Jelgavas 3. elementārskolā, 1877–1882 Jelgavas reālskolā, pēc tam dzīvojis tēva mājās. Pēc 1,5 gada atgriezies Jelgavas reālskolā, kur mācījies līdz 1885. 1885–1890 studējis Rīgas politehnikuma lauksaimniecības nodaļā. 1890–1891 profesora G.Tomsa asistents Rīgas politehnikuma izmēģinājumu stacijā.  1891 Jelgavā atvēris Lauksaimniecības biedrības lauksaimniecības preču veikalu.  Šīs biedrības priekšsēdis. 1905 Jelgavā sarīko pirmo latviešu lauksaimniecības, amatniecības un rūpniecības izstādi, 1898 dārzkopības izstādi, vēlāk arī līdzīgas izstādes citās Latvijas vietās. Jelgavas lauksaimniecības biedrības vadošs darbinieks, pie tās izveido saimniecību, kur nodarbojas ar eksperimentālo lauksaimniecību. Organizējis sabiedriskus un privātus ar lauksaimniecības attīstību saistītus pasākumus, t.sk. nodibinājis Jelgavā aģentūru tirdzniecībai ar lauksaimniecības mašīnām, vēlāk pievienojot tai grāmatu tirgotavu un apdrošināšanas pārstāvniecību. 1898 iegūst ķieģeļu fabriku  Tetelmindē. 1899.g. nodibinājis Krāšanas un aizdošanas sabiedrību pie Jelgavas lauksaimniecības biedrības. 1901 Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdis.  Darbojies arī Rīgā: organizējis lauksaimnieku sapulci, 1901 Rīgā Smilšu ielā 3 atvēris mašīnu pārdotavu un aģentūru, ko 1905 pārorganizējis par Latviešu lauksaimnieku Ekonomisko sabiedrību, kas kļūst par galveno lauksaimnieciskās kultūras vadītāju ar dažādām filiālēm un sabiedrībām visā Latvijā. Dibinājis un vadījis virkni dažādu sabiedrisku organizāciju ar mērķi apvienot lauksaimniekus ar citu profesiju aprindām. Saviem pasākumiem piesaistījis nelielu palīgu skaitu, bieži vien tiek apvienoti privātie un sabiedriskie uzņēmumi un to finanses. Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Pleskavā, kur izdevis laikrakstu “Dzimtenes Vēstnesis”. Pēc 1919 darbojas Latvijas bankas padomē, saimnieciskā padomē un dažās citās komisijās. 1923 saaukstējies un miris no plaušu slimības.

   Iesaistījies lauksaimniekiem adresētas periodiskas preses izdošanā vai iespaidojis tās saturu (nedēļas laikraksta “Zemkopis” izdevējs, laikraksta “Dzimtenes Vēstnesis” akcionārs u.c.). Viens no pirmajiem ieviesis latviešu presē jauno ortogrāfiju.

    B. apgādājis saturā bagātus un lētus lauksaimniecības nozares izdevumus. Izdevējdarbību uzsācis 1893, apgādājot  paša sastādītu “Lauksaimniecības kalendāru”  (1893–1910) ar pielikumu “Lauksaimniecības raksti” (1893–1909). Sastādījis un izdevis kalendāru “Lielais lauksaimniecības kabatas kalendārs” (1894–1909) un “Mazais lauksaimnieku kabatas kalendārs” (1894).  Kalendāri bija zemkopju vidū iecienīts izdevums. 1899–1901 izdevis 4 grāmatas par lauksaimniecību: R. Zaka “Zemes apstrādāšanas rīku saraksts” (1899), O. Tihomirova “Pamācība, kā zīda tārpi jāaudzina ar skorconeru lapām” (1900), J. Linīša “Zirgu audzināšana” (1901) un J. Plaudes “Zemenes” (1901). Ar B. atbalstu izdotas un Latvijas Lauksaimnieku Ekonomiskās sabiedrības spiestuvē Jelgavā iespiestas (1910–1914)  trīs N. Rancāna sagatavotas grāmatas par lauksaimniecību latgaliešu rakstu valodā.

    1912 pēc Landsberga nāves uz viņa tipogrāfijas un grāmatu veikala bāzes Jelgavā tika nodibināta Grāmatrūpniecības ekonomiskā sabiedrība.  1912 tā pārņēma spiestuvi, litogrāfiju, sietuvi, gumijas spiedogu lietuvi, apgādu un grāmatu un rakstāmlietu veikalu. Sabiedrība darbojās kā akcionāru īpašums, tās vadībā bija J. Bisenieks, viņš ieguldīja tajā arī savus līdzekļus (12 000 rbļ.). Uzņēmums 1913 atradās Katoļu ielā 18,  tai pašā gadā spiestuve pārcelta uz Jelgavas latviešu biedrības, vēlāk Blumberga čuguna lietuves telpām ārpus pilsētas. Te spiestuve zaudē klientūru, uzņēmuma akciju vērtība pakāpeniski krīt un drīz tas bankrotē. 1915 Bisenieks izpārdod mašīnas un likvidē spiestuvi.

  Lit.: Grāmatrūpniecības Ekonomiskās sabiedrības lietā.  Latviešu Avīzes,  Nr. 330, 1914), 8.dec., [4.] lpp. Daži biedri. “Ģenialie” organizatori. Jaunais Vārds, Nr. 53, 1915, 6. martā, 2.lpp. Akmens J. Jānis Bisenieks. No: Lielas personības. III.  R., 1937., 314.– 335. lpp.

L. Limane

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.