Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Valdemārs Krišjānis (1825 20. nov. (2. dec.)  Ārlavas Vecjunkuros - 1891 25. nov. (7.dec.) Maskavā ) - sabiedrisks darbinieks un publicists, viens no jaunlatviešu kustības vadītājiem, bibliotēku dibinātājs un propagandētājs, piedalījies jaunlatviešu apgāda izveidošanas mēģinājumā.

 Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies 1836-1840 Sasmakā privātskolā, Pūņu muižas skolā, Lubezeres skolā. Pēc tam privāti mācījis bērnus, bijis par pagasta rakstvedi Rundālē, Lielbērstelē, Ēdolē. 1849-1854 mācījies Liepājas augstākajā apriņķa skolā 1854-1858 Tērbatas universitātē studējis tautsaimniecību. Kopš 1856 studentu jaunlatviešu pulciņa vadītājs. Ar 1855 sācis publicista darbu latviešu, vācu un krievu presē, atsevišķās brošūrās vācu un krievu valodās. Dzīvojot Sanktpēterburgā, 1862-1865 vadījis “Pēterburgas Avīzes”. No 1867 dzīvoja Maskavā, bija faktiskais Krievijas Tirdzniecības flotes veicināšanas biedrības dibinātājs (1873) un vadītājs. Rosinājis Maskavas latviešu inteliģences, t. s. “maskavnieku”sabiedriskās aktivitātes. Apbedīts Rīgā Lielajos kapos.

Ēdolē 1848 noorganizējis pirmo latviešu publisko bibliotēku (atklāta Lieldienās 11. (23.) apr.) , ko finansēja pašu lasītāju ziedojumi. Bibliotēkā varēja būt apmēram 200 grāmatu, tā darbojās 2 gadus, tika intensīvi  izmantota.

Ap 1850 sacerējis rakstu “Vārdi par grāmatām” (publicēts 1853 krājumā “300 stāsti”), kur iestājies par laicīgas literatūras lasīšanu, uzskatīdams izglītību par sociālās emancipācijas līdzekli. Šai nolūkā iezīmējis bibliotēku tīkla izveides programmu - pilsētās maksas lasāmbibliotēkas, laukos - lasīšanas biedrības ar finansējumu labdarības kārtā.

Krājumam “300 stāsti” pievienojis ieteicošo literatūras sarakstu; tas ir pirmais bibliogrāfiskais saraksts, ko veidojis latvietis. Sarakstā  detalizēti izstrādāts laicīgās ziniskās un daiļliteratūras nodalījums, pietiekama uzmanība veltīta skolas grāmatām, labi pārstāvēti latviešu autori.

Tērbatā 1856-1859 kopā ar J. Alunānu^ u. c. jaunlatviešu pulciņa dalībniekiem organizējis latviešu grāmatu izdošanu, iesniedzot manuskriptus cenzēšanai.

Sanktpēterburgā kopā ar D. Grīntālu^ 1862 (atļauja 1863) nodibināja Pēterburgas Latviešu lasīšanas biedrību ar bibliotēku un lasītavu.

1880-1881 latviešu presē publicēja 4 rakstus, propagandējot vispārizglītojošas publiskas bibliotēkas pēc ASV parauga. Tās balstāmas uz mecenātisma pamatiem Lasīšanai jābūt par  lētu maksu vai bez maksas, lai veicinātu visplašāko tautas slāņu “gara modināšanu”. Darba atbalstīšanai V. ieteica nodibināt centrālu “grāmatu krātuves biedrību”. Kad Krievijā 1890 jaunie noteikumi krasi ierobežoja grāmatu izvēli bezmaksas bibliotēkās, V. publicēja rakstu, aicinot ģimeņu grāmatu krājumus padarīt publiski pieejamus. Toreizējos apstākļos gan mecenātisms, gan privātbibliotēku princips izrādījās nereāli.

 

Lit.: Valdemārs K. Tēvzemei.R.,1991; Veinbergs J. Krišjānis Valdemārs Ēdolē. R.,1948.

A.Apīnis

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.