Gulbis, Ansis (1873, 8.dec. Cērkstes (vēlāk Milzkalnes) pag. Smārdes muižā –1936,13. febr.Rīgā, apbed. Meža kapos) – grāmatizdevējs un literāts.
Dzimis kalpa ģimenē. Tēvs miris agri, 8 g. vecumā ar ģimeni pārcēlies uz Bigauņciemu. Mācījies Bigauņciema pamatskolā. No 1889 pārdevēja māceklis, vēlāk pārdevējs Rīgā. 90. gadu sākumā strādājis Hauzermaņa koku fabrikā Rīgā. 1895–1899 pārdevējs, pēc tam vadītājs K. Jozesa grāmatu veikalā Daugavpilī. 1900 pārcēlies uz Pēterburgu, strādājis par tirdzniecības aģentu sākumā šveiciešu firmā “Baechli”, tad O. Kirhnera rakstāmpiederumu fabrikā, vēlāk kļuvis par tās darbu vadītāju. 1903 gatavojies studiju braucienam uz Vāciju, taču pēc J. Ozola ieteikuma atmetis šo nodomu.1903 Sanktpēterburgā nodibinājis grāmatu apgādu. 1906 īslaicīgi emigrējis uz Hamburgu,. 1907 atgriezies Pēterburgā un atsācis izdevējdarbību, vienlaikus turpinot darbu O. Kirhnera firmā,. 1918 pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur nodevies tikai izdevējdarbībai.
1903 G. dibinātā grāmatu apgāda mērķis bija laist klajā vērtīgu literatūru, sevišķu vērību veltot sēriju un latviešu rakstnieku kopoto rakstu izdošanai. Apgāda darbību nodrošināja paša uzkrātie naudas līdzekļi un subskripcija. Viņš izsludina parakstīšanos uz Gētes, Pumpura un Aspazijas rakstiem. Pirmā izdotā grāmata – J.V. Gētes „Rakstu” 1.sējums (1903) ar dzeju J. Raiņa un Aspazijas tulkojumā. G. pulcē ap sevi kā līdzstrādniekus K. Skalbi, J. Akurateru, E. Treimani (Zvārguli), A. Ķeniņu, E. Cālīti, A. Braču, V. Eglīti, J. Bankavu, J. Miezi ar nodomu izdot “Dzimtenes sēriju” apmēram 20 sējumos, kur ietilptu latviešu dzeja, proza, tulkojumi. G. stājas kontaktos ar J. Raini ,saņem dzejnieka idejisku atbalstu savam pasākumam. Viņš kļūst par Raiņa un Aspazijas darbu izdevēju, Rainis apgādā veic redakcionālu darbu un tulko. Kā pirmais Raiņa darbs Gulbja apgādā tiek laists klajā “Pusideālists” (1904). Agrīnajā darbības posmā (1904) G. sagatavo Pumpura kopoto rakstu izdevumu, tam ir labs noiets kā Krievijā, tā Latvijā.
1905. gada notikumu laikā G. iesaistās sociāldemokrātiskā kustībā, izdod aģitācijas brošūras, G. Merķeļa “Latviešu” tulkojumu (1905), laikrakstu “Pēterburgas Latvietis”. 1907 dibina sociāldemokrātiskas ievirzes nedēļas žurnālu “Rīts”, kas negūst pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Materiālu un citu apstākļu dēļ G. apgāda darbība uz laiku tiek pārtraukta.
1908 piesaista savām iecerēm A. Būmani, pakāpeniski briest “Universālās bibliotēkas” un konversācijas vārdnīcas idejas. 1911 G. atjauno apgāda darbību, tā paša gada oktobrī laiž klajā pirmos pēc vācu izdevēja F. Reklāma grāmatu sērijas „Universal-Bibliothek” parauga veidotas izdevumu sērijas “Universālā bibliotēka” laidienus. Par sērijas redaktoru G. uzaicina Raini, tās izdevumi orientēti uz latviešu oriģinālliteratūru un pasaules klasikas tulkojumiem (Gētes “Fausts”, Ibsena “Pērs Gints”, A. Fransa “Dieviem slāpst”, V. Haufa “Pasakas), izdod arī apcerējumus sabiedriskajās zinātnēs (Č. Darvina “Sugu izcelšanās”), kultūras mantojumu. Ar pārtraukumiem “Universālā bibliotēka” tiek turpināta līdz 1927. gadam. Pirmajos divos gados laists klajā 100 numuru, bet līdz 1918. gadam – 204 numuri. Grāmatas ir nelielas, ārēji necilas, bez ilustrācijām, blīvā iespiedumā petita burtiem uz zemas kvalitātes papīra un iesietas dzeltenos plāna papīra vākos. Sērijas priekšrocība: zemās cenas (viena grāmata maksā 20–40 kap.), kā arī vērtīgas literatūras atlase. Lauku skolām 200 sērijas eksemplāri izdalīti bez maksas, apm. 9000 sējumu dāvināti latvju strēlniekiem. G. iedibinājis labas attiecības ar latviešu rakstniekiem, autoriem maksājis pienācīgus honorārus. A. Gulbja apgādā nācis klajā viens no pirmajiem K. Skalbes dzejoļu krājumiem “Kad ābeles zied” (1904). Pirmā pasaules kara laikā G. apgāda darbība uz laiku apsīkusi.
1918 Rīgā atjaunojis izdevējdarbību, atvēris grāmatu veikalu un spiestuvi. Nāk klajā atsevišķi Raiņa, Aspazijas, K. Skalbes, A. Upīša, F. Bārdas, A. Virzas u.c. autoru sacerējumi, kopotie raksti, sērijas “Romānu bibliotēka” un “Stāstu bibliotēka”. Viens no plašākajiem izdevumiem Raiņa “Dzīve un darbi” 11 sējumos (1925–1931), kā arī Ausekļa, Pumpura, J. Zvaigznītes, Māteru Jura, J. Esenberģa, Vensku Edvarta, Apsīšu Jēkaba, Pērsieša, Aspazijas, Jaunsudrabiņa, Tagores kopoti darbi. 20.gs. 20–30 gados G. izdevis latviešu rakstnieku darbus vācu un angļu valodās. Viņa izdevumu vidū nozīmīgi sava laika iespieddarbi – J. Asara, P. Šmita, A. Švābes, B. Vipera, T. Zeiferta grāmatas, R. Egles un A. Upīša sakārtotā “Pasaules rakstniecības vēsture” (4 sēj., 1930–1934). Izdevis mācību grāmatas, kapitāldarbus arī pēc Latvijas Izglītības ministrijas pasūtījuma (K. Strauberga sastādītā “Grieķu lirika”, Dantes “Dievišķā komēdija”, J. Endzelīna un K. Mīlenbaha darbi valodniecībā). Pats vērienīgākais G. pasākums – “Latviešu konversācijas vārdnīcas” izdevums (1927–1940), diemžēl, palika nepabeigts. G. uzskatāms par pirmo plaša stila izdevēju latviešu grāmatniecībā, izdoto grāmatu kopskaits –ap 2000.
G. piederējuši grāmatu veikali: 30. gados, nopērkot bijušo O. Jēpes grāmatu veikalu, atvēris veikalu Rīgā. Barona ielā, no sīkām pārdotavām izveidojis lielu grāmatveikalu Daugavpilī Vadoņa ielā.
Ar publikācijām par grāmatniecības vēsturi un grāmattirdzniecību G. piedalījies šo nozaru teorētisko nostādņu izstrādē. Ievērību izpelnījies viņa referāts “Par mūsu grāmatniecības uzdevumiem” (1903). Nozīmīgākie raksti par grāmatniecību: Kā paceļama kolportāža un izplatamas tautā krietnas grāmatas (Rīgas Avīze,1904, nr.141,143); Par mūsu grāmatu tirdzniecību (Rīgas Avīze, 1903, nr.158–160 un Latvietis,1904, nr.60,62,71,76,77); Dažādi mūsu grāmatniecības trūkumi (Rīgas Avīze,1903, nr.163,164); Par jaunām reformām mūsu grāmatu tirdzniecībā (Dienas Lapa,1903, nr. 137–139,142,143). Par aktuāliem grāmatniecības jautājumiem publicējies arī 20.gs. 20-30 gados.
G. aktīvi iesaistījies grāmatniecības nozares un kultūras organizācijās. Pēc viņa ierosmes dibināta Latvijas Grāmatu tirgotāju biedrība, kad??? viņš bijis Latviešu Grāmatrūpnieku biedrības priekšnieks, rūpējies par tautas bibliotēku izveidi, G. dibinājis A. Pumpura biedrību, bijis Rakstnieku un Preses biedrību goda biedrs, piedalījies Dailes teātra organizēšanā. 1925–1926 Nacionālā teātra, 1926–1927 Nacionālās Operas direktors. 1922 žurnāla „Latvju Grāmata” izdošanas organizētājs, 1925 laikraksta “Rīgas Ziņas” redaktors un izdevējs.
Romānu, stāstu un lugu autors, vairumam G. darbu tikai kultūrvēsturiska nozīme.
Lit.: Bērziņš A. Ansis Gulbis. Ritums, nr.1, 61.–72.lpp.,nr.2, 133.–136.lpp., nr.3, 191.– 194.lpp. 1924. Egle K. Ansis Gulbis. Latvju Grāmata, nr.1, 1924, 1.–9.lpp. Egle R. Anša Gulbja loma latviešu grāmatniecībā. Latvju Grāmatnieks, nr.3/4, 1944. Ērmanis P. Ansis Gulbis. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.12, 1928, 541.–542. lpp. Klaustiņš R. Anša Gulbja dzīves stāsts. Gulbis A. Kopoti raksti. 1. R.,1937, 1.–189.lpp.; Zanders O. Pasaka par grāmatu. Varavīksne 1973. R., 1973, 28.– 40. lpp.
L.L.
