Lasmanis Fricis Aleksandrs (1862 17.okt. Nītaurē – 1941 Krievijā) – dārzkopis un grāmatu apgādātājs.

     Nītaures muižas dārznieka dēls. Mācījies Nītaures draudzes skolā, 1878 Nītaures dārznieka māceklis, 1880 māceklis Šoha dārzniecībā Rīgā, vēlāk dārznieka palīgs, praktizējies Ukrainā. Nopelni Latvijas dārzkopības un tās organizāciju izveidē: 1891 nodibinājis pirmo Latvijas sēklu tirgotavu, no 1899 Ķeizariskās Krievijas Dārzkopības biedrības Rīgas nodaļas (vēlāk Rīgas dārzkopju biedrība) priekšnieks,  no 1901 biedrības bibliotēkas pārzinis. Darbojies Vidzemes savstarpīgās kredītbiedrības valdē, 1908–32 RLB runasvīrs, 1922–1932 Rīgas pilsētas domnieks, 1916 Brāļu kapu komitejas valdes loceklis. 1941 deportēts.

    1905–1914 apgādājis ap 15–20 dārzkopības grāmatas, pārsvarā Ķeizariskās Krievijas Dārzkopības biedrības Rīgas nodaļas izdevumus: Dārzkopības biedrības gadagrāmatu (1905–1916), “Dārznieku kabatas kalendāru 1910.gadam”, A. Kalniņa “Pļavas” (1906), J. Peņģerota–Svešā “Dārzu ienaidnieki un viņu apkarošana” (1910), P. Breimaņa darbus par kāpostu audzēšanu, J. Sudraba “Augļu dārzs” (1914). Laikrakstu “Vārds” (1902–1905) un “Tēvijas Sargs” (1928–1934) līdzizdevējs.

Lit.: Ancītis V. Cēsu un Piebalgas grāmatnieki. Grāmata, nr.2,1991, 85.lpp.

L. Limane