Mačernieks Kārlis (1864? – ?) – grāmatizdevējs, literāts, aktieris.

Precīzu biogrāfisku datu trūkst. Iespējams, dzimis vai jaunībā dzīvojis Valkas apriņķa Lugažos, jo ar 1872. gadu “Mājas Viesī” publicēti informatīvi M. raksti par notikumiem Lugažos un Valkas apkaimē. Ap 1870.gadu vidu apmeties Cēsīs. Nodarbojies ar grāmatizdošanu, rosīgi darbojies Cēsu Latviešu labdarības biedrībā, bijis teātra komisijas loceklis, aktieris un režisors, kā arī biedrības bibliotekārs. Vēlāk ceļojošs aktieris un kupletists Rīgā. Par dzīves beigu daļu ziņu trūkst.

No 1872  ievērojams skaits publikāciju “Mājas Viesī”, t. sk.  sentimentāli stāsti un dzejoļi. Sacerējis, tulkojis un lokalizējis lugas un prozu, dzejoļus (krāj. “Pūpoli” (1875)). Izdevis un rediģējis humoristiski satīrisku žurnālu “Ņirga” (1905–1914, ar pārtraukumiem)

1881– 1891 Cēsīs apgādājis ap 35 grāmatas. Rosīgākais izdevējdarbības laiks 1881–1883, kad  laisti klajā 22 M. iespieddarbi.  Apgādāto grāmatu vidū daudz paša sacerējumu (lugas “Aizliegtas mīlestības augļi”, “Lapsene”, “Un pēdīgi visi laimīgi” u. c,  stāstu tulkojumi).  M. gādājis arī par  teātru repertuāram nepieciešamo tekstu – lugu, teatralizētu uzvedumu  krājumu, kupleju iespiedumiem, izdevis vairākus stāstus, dzejoļu krājumus, izklaidējošus krājumus jaunatnei laika kavēklim (“Burtnieks. Jaunības un mīlestības albums” (1890), “Mīlestības sūtnis. Puķu un krāsu valoda” (1886), “Labvēlis. Jaunavu padomnieks” (1891)).

Ap 1881 (spriežot pēc pirmajiem iespiedumiem) atvēris spiestuvi. Tipogrāfijā iespiedis arī citu apgādu grāmatas, izgatavojis ielūgumus, programmas, statūtus un cita veida iespieddarbus pēc privātpersonu un iestāžu pasūtījuma.1889 gada jūn. presē parādījās sludinājumi, ka M. atvēris jaunu “aksidenciju un grāmatu drukātavu”, tai esot moderni burti un mašīnas. 1889 M. piederējis arī grāmatu, mākslas, muzikāliju un rakstāmlietu veikals. Uzņēmums (spiestuve un veikals) atradies Cēsīs “pretim pilsētas skolai”.  Nav zināmi M. iespiedumi1890.  gados, 1902–1903 viņa lugas iespiestas citās tipogrāfijās. Iespējams, ka ap 1891–1905 M. nav varējis būt vienlaikus arī ceļojošs aktieris un kupletists, tāpēc spiestuvi un veikalu Cēsīs slēdzis. 1905 12.apr.viņš atvēris grāmatu veikalu Rīgā Tērbatas ielā 7, bet 1906 18.martā reģistrējis jaunatvērtu tipogrāfiju Rīgā Stabu ielā 35 dz.3. Atļaujā minēts, ka spiestuvei bijušas divas mašīnas (viena kājminama, divas rokas). 1906 parādījās daži jaunā uzņēmuma iespiedumi, taču jau ar 1906. 26.okt. M. tipogrāfijas atļauja tiek izsniegta Ludvigam Vītolam, pārceļot spiestuvi no Stabu ielas uz Marijas ielu 4. Pēc 1906 trūkst ziņu par M. dzīvi un darbību.  

Lit.: Ancītis V. Cēsu un Piebalgas grāmatnieki. Grāmata, nr.3,1991, 83.lpp.

L.Limane