Treimanis, Edvards (Edvards Treimanis–Zvārgulis, 1866 2. okt. Priekuļu pag. Rauguļos – 1950 8. apr. Priekuļu c. Leikādijā, apbed. turpat) – dzejnieks, grāmatu apgādātājs, tirgotājs.

Dzimis krodzinieka ģimenē. Mācījies Cēsu draudzes skolā un apriņķa skolā. Ierēdnis Cēsīs. No 1890 arhivāra palīgs Rīgas apgabaltiesā. Rīgā piedalījies sabiedriskajā darbā un teātra izrādēs kā aktieris un kuplejists. 1900 atgriezies dzimtajā pagastā un uzcēlis māju. Pirmā pasaules kara gados devies uz Krieviju, tad Kaukāzu, Latvijā atgriezies 1917 .

Literāro darbību uzsācis ap 1890. Publicējis dzejoļu krājumus, rakstījis lugas un sacerējumus prozā, tulkojis, nodarbojies ar žurnālistiku. Sastādījis “Zvārguļa Zobgala kalendāru” (1910–1913), dzejas almanahu, antoloģijas. 1910–1911  sodīts ar cietumsodu par E. Veidenbauma apcerējuma „Gabals iz tautsaimniecības” publicēšanu (1908). Apgādājis paša dramatisku dzejojumu “Milda” (Cēsīs, 1909). 1909 Cēsīs atvēris grāmatu veikalu, bet neveiksmīgas tirdzniecības dēļ to drīz pārdevis.

Lit.: Ērmanis P. Edvards Treimanis un viņa dzeja. Treimanis–Zvārgulis E. Kopoti raksti. Rīgā–Cēsīs, 1924. I.

Il. Portrets: J. Ozola albumā

                                                 L.Limane