Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Grunts (Grundt) Johans Andrēass (1732 10. dec. Liepājā –  1802 13.janv.turpat)  – luterāņu mācītājs, bibliotēkas dibinātājs.

Dzimis tiesneša ģimenē. Mācījies Liepājā, pēc tam Tilzītē, studējis teoloģiju Kēnigsbergas universitātē. No 1756 4.apr. Liepājas Annas latviešu draudzes mācītājs. Nodibinājis iestādi trūcīgo atbalstam.

1777 Liepājā nodibinājis lasīšanas biedrību, izstrādājis tās plānu, kas tika iespiests. Pirmo 14 dienu laikā pieteikušies 50 biedri, dibināšanas sapulcē 1777 13. novembrī  piedalījies 61 dalībnieks. 1798 bibliotēkā bijuši 122 lasītāji no Liepājas pilsētas un apkārtējiem Kurzemes novadiem. Bibliotēka bijusi Liepājas pilsētas sabiedrisks īpašums, ienākumus veidojušas biedru naudas un lasītāju ziedojumi. Bibliotēka atradusies pilsētas rātsnamā. Tā  bija atvērta trešdienās. Bibliotēkai bijis G. izstrādāts zīmogs ar uzrakstu „Nobis et piblico Sigillum Bibliothecae Libaviensis”. Saskaņā ar noteikumiem, G sastādījis bibliotēkā ienākušo grāmatu katalogus, līdz 1796. gadam klajā laisti 19 kataloga laidieni.

Par bibliotēkas direktoriem apstiprināts G. un mācītājs Jākobs Preiss, par bibliotekāru ievēlēts teoloģijas kandidāts Kārlis Rihters, par bibliotekāra palīgiem – Daniēls Kolbs, Ulrihs Lange un Bernhards Neimanis.

Bibliotēka iegādājusies grāmatas no ārvalstu lielajām izdevniecībām, dāvinājumos saņēmusi ap 200– 300 iespiedvienību – daiļliteratūru, dažādu nozaru grāmatas, enciklopēdijas, periodiskos izdevumus pārsvarā vācu valodā. Bibliotēkā bijusi arī franču revolūcijas laika literatūra. Par latviešu izdevumiem trūkst ziņu. 1798 krājumā bijuši  4679 sējumi.

Krievijas cenzūras iestādes, kas pēc franču revolūcijas pastiprināti uzsāka bibliotēku kontroli, 1799 veica Liepājas bibliotēkas pārbaudi,  revizors J. Brimers sastādīja nevēlamo grāmatu sarakstu. Sakarā ar politiski nevēlamu grāmatu atrašanu bibliotēka tika aizzīmogota un slēgta, Pēterburgas ģenerālprokuroram par bibliotēku nosūtīts slepens ziņojums. G. pārbaudes laikā bijis slims un tajā nav piedalījies. Bibliotēkas darbība vēlāk tika atjaunota, tā panīka pēc G. nāves 1802, tomēr vēl tikušas iegādātas kādas grāmatas. Krājums ilgāku laiku glabājies pilsētas rātsnama bēniņos un nav ticis izmantots. 72 eksemplārus no šī krājuma atlasījis Annas draudzes mācītājs E. Rotermunds baznīcas bibliotēkas papildināšanai. Pašlaik šīs grāmatas glabājas Liepājas Zinātniskajā bibliotēkā. ‘

Lit.: Januška A. Lappuses no Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vēstures (sakarā ar bibliotēkas 200 gadiem). No: Bibliotēku darbs. Bibliotēku zinātnes aspekti. R., 1984, 76.– 85. lpp. Rancāns F. Apgaismības ideju ietekme Latvijas bibliotēku attīstībā 18.gs.otrajā un 19.gs.pirmajā pusē. Latvijas PSR bibliotēku vēstures jautājumi. R.,1986,11.– 12. lpp. Stepermanis M. Lielās liesmas atblāzma. R., 1971, 40.-41.lpp.

A.A., L.L.

 

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.