Lācis Augusts (1878(?) Kārzdabā(?) - 1928 18.sept. pie Jelgavas) - grāmatu tirgotājs un apgādātājs.

     Dzimis zemnieka ģimenē.(?)

     1902 atvēris grāmatu veikalu ar lasāmbibliotēku Rīgā Marijas ielā 67, 1904 kopā ar J. F. Zommeru arī Romanova (tag. Lāčplēša) ielā 68, 1905 kopā ar G. A. Miezi^ Kalnciema ielā 102, vālāk 84. Marijas un Romanova ielas veikalus 1907 pārdevis, Kalnciema ielas veikalu 1911 pārcēlis uz Avotu ielu 16a, kur paša dzīvoklī iekārtojis tā noliktavu. Pēckara gados šai namā atradās viņa grāmatu sietuve. 1915 izdevis avīzi “Kara kāvi”. Miris autokatastrofā.

      Kopš 1902 apgādājis apmēram 120 grāmatu un ne mazāk kā 100 dažādu kalendāru gadagājumu. Sācis ar triviālo lasāmvielu, pēc dažiem gadiem saistījies ar maznozīmīgiem literātiem - Paegļu Mārtiņu, E. Rudzīti, Līvu Jurku u.c., pievērsies arī vērtīgākiem izdevumiem. Laidis klajā dažus A. Puškina, Ļ. Tolstoja, A. Čehova, A. Kuprina, L. Andrejeva, B. Prusa darbus.  1912 apgādājis visvairāk grāmatu (arī pārdrukātus avīžu stāstus), sēriju “Jaunā zelta bibliotēka”. 1912 un 1913 ģenerālkomisijā  pieņēma vairākus sabiedrības “Spēks”  izdevumus - Ezerieša Kopotos rakstus un viņa tulkojumus, krievu rakstnieku darbus. 1920 apgādājis A. Saulieša stāstu “Brīvība un maize”, 1929- viņa tēlojumu “Revolūcija Prātaiņos”. Laidis klajā dažas pirmmācības grāmatas, padomus mājsaimniecībā, medicīnā. Apgāda grāmatas vairāk izplatījās laukos. Uzņēmumu līdz 1940 turpināja dēli.

Av.: LVVA izraksti. Gudriķe B.Literatūra un Māksla Latvijā,  2001, 19.jūl. Pēdējā Brīdī, Nr. 212, 1928. (vairāki raksti).  LNB B 059.

A.A.