Alunāns Juris (Gustavs Georgs Frīdrihs,  1832  (13.) maijā Jaunkalsnavas muižā –  1864 6. (18.) apr. Jostenes Kauļos) - dzejnieks, valodnieks, jaunlatviešu darbinieks un grāmatu izdošanas organizators.

     Dzimis turīga zemnieka ģimenē. Mācījies 1846-1854 Jelgavas apriņķa skolā, ģimnāzijā. 1855-1861 Tērbatas universitātē studējis valodniecību un tautsaimniecību, 1861 iestājies Pēterburgas mežu akadēmijā. Darbojies Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņā, l856-1860 publicējis rakstus  “Mājas Viesī”, l862 kopā ar K. Valdemāru^ dibinājis “Pēterburgas Avīzes”. Apbedīts Lielvircavas kapos. l856-1860 kopā ar K. Valdemāru u. c. studentu pulciņa dalībniekiem organizējis  latviešu grāmatu izdošanu, iesniedzot  manuskriptus cenzēšanai; tas uzskatāms par jaunlatviešu apgāda dibināšanas mēģinājumu. Par saviem līdzekļiem A. apgādājis savu dzejas krājumu “Dziesmiņas” (iznāca 1856 maija beigās vai jūnija sākumā, šķiet, 500 eksemplāros) un enciklopēdiskā rakstu krājuma “Sēta, daba un pasaule” 1.-3. burtnīca (1859 dec.,  l860, 2500 un 2000 eks.) . 1856 cenzēšanai iesniedzis vēl 6 citu grāmatu manuskriptus, kas nav iznākušas; dažas aizliegtas, citām acīmredzot pietrūcis līdzekļu. Kā tulkotājs, nodaļu autors vai vietvārdu redaktors A. piedalījies arī citu grāmatu sagatavošanā, mūža beigās uzsācis priekšdarbus konversācijas vārdnīcas izdošanai. “Sētas , dabas un pasaules” rakstos , K. Barona grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” nodaļā

“Kurzemes un Vidzemes tautas” un nepublicētās polemiskās apcerēs vācu valodā “Zur lettischen Literatur der Gegenwart”un “Audiatur et pars altera” izteicis programmatiskas tēzes par latviešu grāmatniecības attīstību. Saturīgu un bagātīgu grāmatniecību A. uzskatīja par nepieciešamu priekšnoteikumu tautas un valodas eksistencei, aicināja latviešus pārņemt iniciatīvu grāmatu ražošanā. Tai jāatbrīvojas no vācbaltiešu mācītāju ietekmes, ceļam uz darbību grāmatniecībā jābūt atvērtam literātiem no tautas bez mācītāju aizbildnības.  A. uzstājās pret izglītības ierobežošanas tendencēm, savus darbus adresēja “it visiem tautas bērniem”, centās apkarot mazvērtīgas didaktiskas literatūras plūdus. Nenostādamies pret  daiļliteratūru,  A. tomēr uzsvēra, ka tobrīd pirmām kārtām nepieciešamas ziniskas grāmatas. A. dedzīgi aizstāvēja grāmatu valodas izkopšanu.

Lit.: Alunāns J. Izlase.  Rīga, l956. 

 A.Apīnis