Šnākenburgs (Schnakenburg) Ludvigs (Ludwig Heinrich, 1849 8.(20.) apr. Rīgā, - 1891 8. (20.) martā turpat) - vācu tautības grāmatu iespiedējs un apgādātājs.

      Dzimis tirgoņa ģimenē. No tēva mantoto litogrāfiju. Rīgā Mārstaļu ielā 5 1875 apvienojis ar Tērbatā nopirkto V. Glēzera spiestuvi un apgādu. Dzīvojis Rīgā, uzņēmuma daļu Tērbatā, kas ieguvusi “Universitātes tipogrāfijas” nosaukumu, vadījis pārvaldnieks. 1885 vadību abās pilsētās pārņēmis L. Š. brālis Heinrihs Š., pēc tā nāves māsa Emīlija Š. (1889-1891), māte Berta Š. (1891-1894), brālis Aleksandrs Š. , kas 1912 izbeidzis darbību Tērbatā, paliekot pie Rīgas uzņēmuma. L. Š. laikā līdztekus produkcijai vācu valodā uzņēmums laidis klajā nozīmīgus darbus igauņu valodā. 1893 Rīgas spiestuvē bija 2 ātrspiedes un 8 spiedes, strādāja 21 darbinieks.

     Kopš 19. gs. 70.gadiem līdz 1.pasaules karam (daži iespiedumi arī pēckara gados) latviešu valodā firma iespieda nepilnas 200 grāmatas, pildot dažādu apgādu un autoru pasūtinājumus dažādās nozarēs. Nozīmīgākais posms - 70. un 80.gadi, kad L. Š. pats apgādājis grāmatas latviešu valodā, to skaitā A. Stērstes “Latviešu valodas mācību” (1-3, 1879-1880) un viņa “Vadoni latviešu valodas mācībā” (1882, atkārtoti izdevumi līdz 1892), M. Kaudzītes un A. Stērstes lasāmgrāmatu “Sēta un skola” (1-3, 1882-1884, atkārtoti izdevumi līdz 1900 un 1902), “Sistemātiski sakārtotu vācu-latviešu-krievu-igauņu vārdnīcu” (1885, 2. izd. 1899), kur latvisko daļu izstrādājis M. Kaudzīte.

     Lit.: Вихма Х. Деятельность издательства Л. Шнакенбурга и первый латышско-эстонский словарь. Известия АН ЛССР,  Nr. 4, 1990.

Avoti: LAB R.Buchholtz. Materialien zur Personenkunde.

A. A.