Visi A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P Q R S Š T U Ū V W X Y Z Ž

Stenders (Stender) Gothards Frīdrihs (1714 27.aug. (j.st.) Lašu mācītājmuižā – 1796 17. (28.) maijā Sunākstē, apbedīts Sunākstes kapos) – vācu tautības luterāņu mācītājs, dabaszinātnieks un filozofs, valodnieks, literāts, grāmatu ilustrators.

     Dzimis mācītāja ģimenē. Mācījies privātskolā Subatē. 1736-1739 studējis Jēnas un Halles universitātē teoloģiju. Studiju laikā Hallē strādājis par audzinātāju Frankes bāreņu namā, taču nav spējis pieņemt tur valdošo piētismu un misticisma gaisotni, tādēļ no darba nācies aiziet. Kurzemē mājskolotājs Lielbērsteles muižā, vienlaikus padziļinot matemātikas zināšanas, 1742-1744 Jelgavas pilsētas vācu skolas pārziņa palīgs. 1744 mācītājs Lindes-Birzgales draudzē, 1753-1759 Žeimes draudzē (Lietuvā). 1759 aizceļojis uz Helmšteti (Vācijā), kur Braunšveigas un Līneburgas hercogam Kārlim izgatavojis ģeogrāfijas globusu. 1760 iecelts par Kēnigsluteres reālskolas rektoru, taču darbu Kēnigsluterē nemaz nav uzsācis vai strādājis tur īslaicīgi. 1761 devies uz Hamburgu (vairākās, g.k. vecākajās biogrāfijās minēts, ka S. Hamburgā nonācis vēlāk – 1763). Atsaucoties uz J. A. Korfa aicinājumu, 1762 (pēc  citām ziņām 1763) nokļuvis Kopenhāgenā, kur karaļa dienestā izgatavojis divus globusus – vienu bibliotēkai, otru – karalisko – karalim Frederikam V (tagad abi Dānijas Karaliskajā bibliotēkā Kopenhāgenā; vairākās biogrāfijās kļūdaini  minēts, ka Dānijā pagatavots  viens globuss, kas 1794. gadā iznīcināts ugunsgrēkā). 1765, zaudējis karaļa algu, S. bija spiests atstāt Dāniju,  vispirms nonācis Getingenē, pēc tam devies uz Pēterburgu, Kurzemi. 1766-1796 mācītājs Sēlpils un Sunākstes draudzē, 1782-1786 Sēlpils diecēzes prāvests.

      S. ir izcilākais racionālisma pārstāvis Latvijā, latviešu laicīgās literatūras iedibinātājs, atstājis literāro mantojumu dažādās nozarēs. Nozīmīgākie darbi: „Rāms laiks pēc pērkona briesmas” (1753, B. H. Brokesa odas tulkojums), „Svēti stāsti” (1756), „Neue vollständigere lettische Grammatik” (1761), „Jaukas pasakas in stāsti”(1766), „Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten” (1772), „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas” (1774), „Jaunas ziņģes”(1774), „Jauna ABC un lasīšanas mācība” (1782), „Bildu ābice” (1787), „Lettisches Lexikon” (1-2, 1789).

      Latviešu grāmatu mākslā ilustrators autodidakts. Pēc viņa zīmējumiem darināti asējumi un kokgriezumi „Kurzemes jaunai un pilnīgai dziesmu grāmatai” (1754, frontispiss asējumā, ilustrācijas kokgriezumā) un „Bildu ābicei” (1787, ilustrācijas asējumā). Domājams, ka S. ir G. Manceļa „Jaunas latviešu sprediķu grāmatas” (1746) kokgriezumu un vairāku citu grāmatu ilustrāciju sacerētājs vai iniciators. Ar attēliem „Bildu ābicei” aizsākas latviešu laicīgo grāmatu ilustrēšana. Satura atklāsmei S. lielākoties izmanto ikonogrāfijā labi pazīstamus simbolus un alegorijas. Zīmējumi, kuros atspoguļoti personiskie vērojumi, ir S. vērtīgākais devums grāmatu grafikā. Šo darbu tēlainībā un formas risinājumā atklājas viņa mākslinieciski radošā individualitāte, kas balstās uz klasiskām tradīcijām. S. zīmējumi ir skaidrojoši un didaktiski.

Lit.: Czarnewsky J. Stenders Leben. Mitau, 1805;  Lejnieks K. Vecā Stendera dzīve un darbi. No: Vecais Stenders. Dzīve un darbi. 1.s. R., 1938; Jēgens O. Vecais Stenders Kopenhāgenā. No: Daugavas rakstu krājums 1957. Upsalā, 1957; Villerušs V. Laikmeta dokuments. No: Vecais Stenders. Bildu ābice. R., 1977.

I. Klekere, V. Villerušs

Datubāzes saturs izstrādāts LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā.

Biogrāfiju autori: Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders.

Elektroniskās versijas autors Andis Roze.