Ķeniņš Atis (*1874 28. jūl. Grenču pag. Lielos, † 1961 9. martā  Rīgā, apbedīts Rīgā Meža kapos) - dzejnieks, sabiedrisks darbinieks, grāmatu apgādātājs, cenzors.

     Dzimis kalpa ģim. Mācījies Grenču pagastsk., 1889-1894 Irlavas skolotāju seminārā. 1894-1897 skolotājs Jelgavas kurlmēmo skolā un Līvbērzes pagastskolā, 1897-1900 pagastskolas priekšnieks un ērģeļnieks Zemītē. No 1900 Rīgā, 1904 te nodibinājis privātu tirdzniecības skolu, 1907 to pārveidojis par zēnu reālskolu. 1906 emigrācijā Somijā. 1908 klausījies lekcijas Pēterburgas Pedagoģijas akadēmijā. 1912-1914 dzīvo Jaunbebru pag. Silajāņos. Pirmā  pasaules kara laikā Maskavā, strādājis par skolotāju, darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā, nodibinājis Latviešu raksnieku un mākslinieku biedrību, organizējis latviešu strēlnieku bataljonu, darbojies politikā. 1918 pabeidzis juridisko fakultāti Maskavā.  1918 atgriezies Latvijā. Bijis Tautas padomes loceklis, piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā.  1919 padomju varas laikā ārzemēs. 1919-1921 Latvijas sūtnis Varšavā, 1931-1933 izglītības un tieslietu ministrs. 1922-1937 Latvijas Centrālās izglītības savienības priekšsēdis. 1932 nodib. K. Barona tautas augstskolu Rīgā. Strādājis par zvērinātu advokātu .1940 19. sept. arestēts, līdz 1941 apr. apcietinājumā, pēc tam izsūtījumā Kazahijā. Tur strādājis par skolotāju. No 1944 dzīvojis Maskavā, tad atgriezies Rīgā. Bijis Rīgas Pedagoģiskā institūta profesors un katedras vad., 1946-1950 ZA Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieks. 1951 arestēts un izūtīts uz Kazahiju, tur strādājis par angļu valodas skolotāju. 1955 pēc reabilitācijas strādājis iepriekšējās darba vietās. ZA vadījis tekstoloģijas sektoru.

     Rakstniecībā darbojas  no 19.gs. 90. gadiem, 1899. publicēti pirmie dzejoļi. Tulkotājs, dzejnieks.  Sastādījis almanahu „Jaunības literatūra”(1-5 krāj. 1901-1907)

     1904 kopā ar A. Ķeniņu, Pavasaru Jāni un J. Rozentālu un citiem kultūras un saimnieciskiem darbiniekiem nodibina grāmatu apgādu „Zalktis”. Apgāda rīcības komitejas loceklis.  Kopā ar A. Saulieti veic organizatorisko darbu, izrauga izdodamo literatūru un to rediģē. Apgādā 1904-1910 iznāca 28 grāmatas izcilā mākslinieciskā apdarē, t.sk. paša A. Ķeniņa  dziesmu un dzeju krājums „Potrimpa zeme” (1914). 1906-1908  almanaha „Zalktis” redakcijas loceklis., 1908-1910 žurnāla  „Zalktis” redaktors.

     Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Maskavas latviešu izdevumu kara censors.

Lit.: Rudzīte G. Izdevniecība „Zalktis” un tās loma latviešu grāmatu mākslinieciskās apdares attīstībā. No: V. Lāča latvijas PSR Valsts bibliotēka. Raksti. V.  R., 1974.- 156.-187.lpp.

L. Limane